Decembra sākumā Skonto hallē būs skatāms Latvijā līdz šim neredzēts projekts. Piecās izrādēs skatītājiem piedāvās mūziklu «Autoplanēta».
Decembra sākumā Skonto hallē būs skatāms Latvijā līdz šim neredzēts projekts. Piecās izrādēs skatītājiem piedāvās mūziklu “Autoplanēta”.
Galvenās personas būs automobiļi, kuri pierūcinās un piedūmos halles lielo zāli. 40 metru garo un trīs stāvus augsto skatuvi aizpildīt ļauts aktieriem un dziedātājiem. Kopā to visu Rīgas kinostudijas paviljonos pašlaik mēģina salikt idejas autors Kārlis Anitens. Savukārt muzikālo ietērpu izrādei veido Mārtiņš Freimanis. “Bauskas Dzīve” ar komponistu sarunājās pirms kārtējā mēģinājuma.
Vai tev patīk braukt ar auto?
– Jā. Esmu šoferis ar astoņu gadu stāžu. Rīgā braukt sanāk mazāk, te ērtāk pārvietoties kājām vai ar taksi. Taču, piemēram, uz Liepājas šosejas savā mašīnā jūtos lieliski.
Vai kādreiz esi ielūkojies automobiļa dvēselē, ko dēvē arī par motoru?
– Zinu vienīgi to, ka manam autiņam ir trīslitru motors, vairāk neko. Jā, taču manai mašīnai dvēsele nebūt nav dzinējs, bet gan mūzikas iekārta.
Tad jau skaidrs, kāpēc rakstīji mūziklu par automašīnu dvēselēm.
– Tas ir pasūtījuma darbs, kurš tapa divās nedēļās, gandrīz neizejot no ierakstu studijas. Dažbrīd vienā dienā sacerēju pat divas dziesmas, un kur vēl pārējais muzikālais materiāls. Izrādē skanēs visu stilu mūzika, varbūt vienīgi šlāgera nebūs. No Ozola mācījos, kā pareizi hiphop stilā rakstīt. Izrādē tiks izmantota jaudīga skaņu iekārta, savu dziesmu noteikti sadzirdēs un atradīs katrs autovadītājs.
Aktieri un dziedātāji tēlos automobiļu dvēseles. Būs pārpratumi, kaislības, kāda viltība, varbūt traģēdija un laimīgas beigas, jo tuvojas Ziemassvētku laiks.
Es pats esmu ļoti mierā ar man uzticēto “Renault Coupe-Cabriolet” lomu. Tas autiņš ir tāds kā sapņotājs, kas dzīvo centimetrus desmit virs zemes. Kā visi kabrioleti, Latvijā tā ir nedaudz nepraktiska mašīna, taču daudziem tieši tāds ir sapņu auto. Arī es daudziem šķietu tāds nepraktisks sapnis.
Kādi vēl ir tavi radošie plāni?
– Gribas atpūsties, bet tas jau laikam tik drīz “nespīd”. Kādi plāni var būt māksliniekam? Jārada. Nākampavasar jānāk klajā grupas “Tumsa” jubilejas albumam. Tajā būs 15 gados tapušās labākās dziesmas, arī daži jauni gabali. Gribu nākamruden izdot soloalbumu. Tajā būs pavisam citāda mūzika, kādu no Freimaņa līdz šim neviens nav dzirdējis. Vēl rakstu grāmatu, gribu sacerēt operu, laiku prasa arī uzņēmējdarbība. Kad naktī izdodas miegam rast vairāk par stundām piecām, tad no rīta pats sevi uzslavēju – ak, cik labi izgulējos!
***
1769. gadā franču inženieris un mehāniķis Nikolass Džozefs Kanjots radīja pirmo pašgājēju automobili. Tas maz līdzinājās mūsdienu mašīnām, taču jebkurš šodienas auto ir saistīts ar Kanjota spēkratu. Kanjots pasaules pirmajam spēkratam atdeva sevi visu – prātu, enerģiju un sirdi. Pāris gadu vēlāk viņš ar paša radīto spēkratu iebrauca akmens sienā un aizgāja bojā. Varbūt tāpēc auto ideja kļuva nemirstīga.
Mainījās paaudzes, mašīnas tika pilnveidotas, sākās to sērijveida ražošana. Tomēr Kanjota sirdspuksti un dvēsele vēl aizvien mājo katrā auto, kurš ierauga dienasgaismu. Un kaut kur dziļi dzinēja dzīlēs mūsu spēkratiem pukst sirdis un strāvo domas. Vajag tikai mācēt ieraudzīt un sajust.
Kārlis Anitens
