Codes pagasta zemnieku saimniecība «Auzaiņi» nav ļāvusi aiziet postā kolhozu laikā būvētajam Dāliņu siltumnīcu kompleksam un audzē dārzeņus jau 11 gadu.
Codes pagasta zemnieku saimniecība «Auzaiņi» nav ļāvusi aiziet postā kolhozu laikā būvētajam Dāliņu siltumnīcu kompleksam un audzē dārzeņus jau 11 gadu.
Savulaik plašās zemstikla platības pārzināja Jāņa Kloniņa vecāki, atceras Codes pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Litiņa. Viņasprāt, jaunie Kloniņi strādā ļoti daudz, bet it kā nemanāmi, nedomādami, kā parādīt vai reklamēt sevi. Viņi cenšas sakopt vairāk nekā 6000 kvadrātmetru lielo siltumnīcu saimniecību.
Pūlas, cik var
Jānim jau sen skaidrs, ka objekts ir mūslaiku saimniekošanai gaužām neizdevīgs. «Vai, toreiz būvējot, kāds īpaši domāja par taupību? Gāze un elektrība bija lēta, arī metāla konstrukcijas un stikls. Mēs esam ierīkojuši apkuri vienai siltumnīcai, kur izaudzējam stādus. Vajadzīga milzīga nauda, lai vairākās stikla mājās nodrošinātu siltumu, un tas arī neatmaksātos,» spriež J. Kloniņš.
Ir uzklausīts aicinājums – jauciet visu nost un pārdodiet metāllūžņos. Saimnieki tādu domu nepieļauj, jo – ko tad darīs? Jā, tagad ir gana rūpju saglabāt siltumnīcas. Stikla klājums sagādā raizes ziemā, sniegu jācenšas noslidināt no jumta. Toties augiem šādās apjumtās platībās ir labāki apstākļi un šeit izaudzētiem dārzeņiem raksturīgas labas garšas īpašības. Kloniņi iemanījušies izmantot agroplēvi un parasti nosargā augus no laika kaprīzēm.
Aizsalusī jūra kavē pavasari
«Paredzēju, ka šogad būs vēls pavasaris. Tā ir bijis vienmēr, kad jūra aizsalusi. Var pat laika ziņas neklausīties,» saka Dzidra. Pērn jau aprīlī pārdotas dilles un gūti pirmie ienākumi. Šogad saimnieki cītīgi vēro, kā garšaugi stiepjas garumā, un cer – varbūt šonedēļ izdosies vākt pavasara ražu. Tad sāksies nakts tirgus reidi, jau gadiem ierasti, bet tomēr neprognozējami. Tā līdz vēlam rudenim. Vedumā vēl būs salāti, gurķi, tomāti. Pēdējo ir visvairāk, jo Kloniņiem labi padodas šo dārzeņu audzēšana. «Mums jāpaļaujas uz Dieviņu, lai viņš gā- dā vairāk saulainu dienu,» bilst Dzidra.
Parasti preci uz Rīgu vedot divatā, tā esot vieglāk. Kraujot zilajā žigulītī un piekabē, kad izaudzēts vairāk. Pirms pieciem gadiem bijis pašiem savs kiosks Rīgas Centrāltirgū, bet vieta kļuvusi pārlieku dārga un neizdevīga. Tagad visu produkciju paņem uzpircēji.
Atbalsts ļauj uzlabot laistīšanu
Dzidra ir beigusi kādreizējo Bulduru dārzkopības tehnikumu, bet tolaik iegūtās zināšanas bez jaunākās informācijas ir tiešām mazvērtīgas. «Viena vai divatā braucam uz semināriem, interesējamies par jaunumiem. Tepat pie kaimiņiem Iecavas pagastā tiek organizētas labas mācību nodarbības. Esam daudz ko domājuši un izsapņojuši, bet ieceres bremzē naudas trūkums. Kredītus neņemam, jo baidāmies, kā tos atdosim,» stāsta Dzidra.
Jānis, būdams diplomēts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma agronoms, lielajā zemstikla saimniecībā darbodamies, apguvis dažādas tehniskas iemaņas. Šīs sezonas pārbaudījums ir jaunā laistīšanas sistēma. Abi saimnieki priecājas: «Par subsīdiju naudu varējām atļauties modernāk aprīkot vienu māju. Arī kūdru sagādājām.» Šogad mēģinās audzēt dārzeņus plēves maisā, tā var labāk nodrošināt mitrumu un ekonomēt kūdru. Visu laiku kūdra gādāta no Galenieku purva un nav bijis misēkļu, sagatavojot substrātu. Tagad purvam ir cits īpašnieks un ražošanas profils mainījies.
Ar latvisku pacietību
Kloniņu ģimene nežēlojas par lielo darbu, vien bažīgi domā par nākotni. Ja nu Latvijas tirgū vairs nebūs pieprasījuma vietējiem dārzeņiem, kuru pašizmaksa ir ievērojami augstāka nekā Eiropas dienvidu zemēs audzētajiem. Citu lauksaimniecības produkcijas veidu ražotājiem ir kvotas, kas ļauj justies drošāk.
Nauda vajadzīga, lai arī skolotu jauno paaudzi. Meita šogad pabeigs Bauskas 1. vidusskolas 12. klasi, dēls pašlaik dienē Latvijas Armijā. Abi saprot, ka dārzeņu audzēšana ir vienīgais ienākumu avots.
***
FAKTI
Bauskas rajonā 2002. gadā subsīdijas dārzeņu audzēšanā saņēmuši:
22 pretendenti par 209,65 ha lauku dārzeņu – Ls 8386;
10 pretendenti par 93251 m2 segtajām platībām – Ls 24339,40.
2003. gadā saņemts 16 pieteikumu par 134624 m2 segto platību, ko apsekos rudenī un lems par naudas piešķiršanu.
Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Bauskas sektora dati
