LNKB Bauskas nodaļas un Daugavas Vanagu pulkveža Viļa Januma Bauskas nodaļas vadītājs Imants Zeltiņš 12. aprīlī atzīmēs 80. jubileju.
LNKB Bauskas nodaļas un Daugavas Vanagu pulkveža Viļa Januma Bauskas nodaļas vadītājs Imants Zeltiņš 12. aprīlī atzīmēs 80. jubileju. Viņu suminot, laikrakstam atsūtītas divas vēstules – no Rīgas un no tautiešiem Anglijā. Piedāvājam tās lasītājiem.
Bauskā un apkārtnē pazīstamais sabiedriskais darbinieks Imants Zeltiņš dzimis lauksaimnieka ģimenē 1927. gada 12. aprīlī Bauskas apriņķa Codes pagasta “Brīvniekos”. Mācījies Bauskas pilsētas Viļa Plūdoņa pamatskolā. Sastāvējis 285. mazpulkā, kuru vadījusi skolotāja Zelma Zariņa. Imants saka: “Viņa mūs audzināja Latvijas nacionāli patriotiskā garā, par ko esmu viņai pateicīgs visu savu mūžu.”
1944. gadā iestājies atjaunotās Aizsargu organizācijas Codes nodaļā; vadu komandējis kaimiņš Vilis Strazdiņš (miris Anglijā, urna apglabāta Mežotnes pag. Jumpravas kapos). 28. jūlijā iestājies Bauskas brīvprātīgo bataljonā; komandieris maj. Jānis Uļuks (miris Kanādā). Pirmās pozīcijās pie Jumpravmuižas sēkļa – pretim Ziedoņiem (Lielupes kreisajā krastā). Rotai 29. jūlijā izdevies atvairīt Sarkanarmijas vienību mēģinājumu upi forsēt. Naktī no 2. uz 3. augustu bataljons atgriezies Bauskā un iesaistīts pilsētas aizstāvēšanā.
Granātas sprādzienā 14. septembrī Imants zaudējis abas rokas, dienā, kad ienaidnieks pārrāva Bauskas–Lielupes fronti. Jau 28. septembrī atradies lazaretē Vācijā, Šmalkaldenas pilsētā. Kā pats stāsta: 1944. gada 24. decembrī pasniegta ievainošanas nozīme zeltā, bet 1945. gada 25. martā Dzelzs krusts. 1946. gada jūnijā kopā ar vēl trīs latviešu karavīriem nolēmuši doties pretim nezināmajam, tomēr uz Latviju. Zīmīgi – tieši 28. septembrī nonācis tēva mājās “Brīvniekos”. Par čekā piedzīvoto riebjoties atcerēties.
Saziņā ar arhibīskapu K. Gailīti un prāvestu profesoru R. Feldmani, piedalījies ev. lut. Biķeru draudzes atjaunošanā un pirmajā dievkalpojumā 1989. gada Pūpolsvētdienā. 1990. gada sākumā, kā pats atceras, “atradis sevī drosmi pie Biķeru baznīcas uzstādīt piemiņas akmeni represētajiem Dreiliņu pagastā”. Atcerējies Bauskas brīvprātīgo bataljona kritušos Codes pagasta Butku kapos apglabātos. 1988. gada sākumā Rīgā izgatavots 3 metru augsts krusts un tur cīnītāju atdusas vietā uzstādīts. Ar Bauskas patriotu palīdzību tai vietā kādus mēnešus vēlāk uzstādīts piemineklis, kuru okupācijas varas kalpi saspridzināja 1990. gada 4./5. decembrī. 2002. gada 13. oktobrī Butku kapos atklāts analogs piemineklis, piedaloties Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājam Nikolajam Romanovskim un admirālim Gaidim Andrejam Zeibotam. Tālākā rīcība – pagaidu piemineklis līdzcīnītājiem uzstādīts Bauskas Plosta kapsētā; tāpat – piemiņas akmens Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā, kur 1944. gada jūlija beigās atradās Brīvprātīgo bataljons, ko iesvētīja Kārlis Zuika.
I. Zeltiņš 1992. gadā no Rīgas pārnācis uz dzīvi Mežotnē. 1993. gadā kopā ar 48 bijušajiem leģionāriem nodibinājuši LNKB Bauskas nodaļu. 2001. gadā ar domubiedriem nodibinājuši Daugavas Vanagu pulkveža Viļa Januma Bauskas nodaļu. Imants Zeltiņš ir abu nodaļu valdes priekšsēdētājs. Pēdējā Latvijas kara ministra 1. šķiras LKOK ģenerāļa Krišjāņa Berķa dzimšanas vietā, Īslīces pagasta “Bērzos”, 1998. gada 26. aprīlī uzstādīts piemiņas akmens (svars ap 9 t). Tā atklāšanā piedalījies ģenerāļa brāļa dēls un LNKB priekšsēdētājs N. Romanovskis. Sekojošos gados ieviesta tradīcija 26. aprīlī un 11. novembrī tajā vietā pulcēties ģenerāļa un citu latvju patriotu atcerei un piemiņai, kur ar katru gadu vairāk cilvēku, galvenais skolu jaunatne.
Šajā rakstā ir kāda daļa no Imanta Zeltiņa par viņa dzīvi un darbiem stāstītā. Lai Bauskas aizstāvim vēl daudz baltu dieniņu!
