Pašvaldību budžetu lielākais un tāpēc svarīgākais naudas avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Pašvaldību budžetu lielākais un tāpēc svarīgākais naudas avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ņemot vērā, ka pašlaik nodoklis vietvarām tiek pārskaitīts 75 procentu apmērā un valstī paaugstināta minimālā alga, pašvaldību nodokļu ienākumi šogad palielinājušies līdz pat 20 procentiem.
Nodokli maksā darba ņēmējs, proti, valsts vai pašvaldību iestāžu un privātā sektora uzņēmumu darbinieki. Tieši viņi nodrošina valsts un pašvaldību pastāvēšanu. Tāpēc svarīgi, lai izmaksas tiktu ekonomētas un līdzekļu sadalījuma un ieguldījuma lietderība un nozīme rūpīgi pārdomāta. Tādēļ šķiet dīvaini, ja pašvaldība cīnās ar uzņēmēju, proti, darba vietu radītāju. Joprojām meklēju atbildi uz jautājumu: kam jānotiek, lai Iecavā vietvara un komersants, SIA “Bauska-MTA”, sāktu sadarboties? Meklētu kopā risinājumu ieilgušajam strīdam par bijušās Iecavas pienotavas Edvarta Virzas ielā 2 iedzīvotāju pārvietošanu? Bet ne jau šī pašvaldība vienīgā, kur ir savstarpēja nesaprašanās…
Pērn pašvaldību vadītāji, aizstāvot savas tiesības braukt tālā pieredzes apmaiņas braucienā, izteica vairākus argumentus. Viens no tiem: “Mums ir lielākas algas, tāpēc atvelk lielākus nodokļus. Izdevumus, skatot tālās zemes, esam jau samaksājuši nodokļu veidā.” Ļaudis viņus ievēlējuši, iecēluši par līdzekļu pārvaldītājiem. Kurš var viņiem pārmest, ka par savu nodokļos maksāto naudiņu kaut kur aizbrauc? Aizbrauc tik tālu, cik ļautiņi un uzņēmēji sastrādājuši.
No mūsu vidējo aldziņu atvilktā nodokļa, kas nonāk pašvaldībās, vietvalži nosaka paši sev algas. “Jā, cilvēkiem trūkst iniciatīvas. Viņi gaida kaut ko no mums, no valsts,” teic kāda pašvaldības sociālā darbiniece. Slikti, slikti, pašiem jārūpējas par sevi. Jāmeklē darbs, jārada darba vietas. Kas cits valsti un līdz ar to pašvaldības cels? Pašiem vien nāksies. Savukārt vadītāji zinās, kur naudiņu ieguldīt, cik tālos un biežos braucienos doties.
Interesanti, kur dosies vietvalži šogad? Bail izteikt prognozes, ka neapvainojas par piezemētu vērtējumu.
Grupa “6. jūdze” dzied: “…pārāk sen es jūtos/ Emigrants. (…) Var jau būt, ka tā ir labāk,/ Var jau būt, ka tā jānotiek,/ Var jau būt, ka man ir pašam/ Jāceļas un jāaiziet.” Apmēram simt tūkstoš jau piecēlušies. Varbūt pašvaldību vadītājiem jābrauc pēc pieredzes pie viņiem, kuri no valsts aizklīduši darba un labāka atalgojuma meklējumos. Ietaupīsies gidu un viesnīcu izmaksas. Tomēr mazāki tēriņi. Taču likumā “Par pašvaldībām” joprojām vietējo varu funkcijās īpaši atzīmēts pienākums sekmēt uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā (pasākumi monopoldarbības ierobežošanai un konkurences veicināšanai…) un rūpēties par bezdarba mazināšanu.
