Gadumija ir vērtēšanas laiks, kad līdz ar pašas un kolēģu pārdomām bijusi izdevība uzklausīt citu cilvēku domas par sabiedrības attīstību. Nākas secināt, ka mūsu kopienas spēja augt tieši pašlaik ir visvairāk atkarīga no drosmes mainīties.
Cilvēki baidās no pārmaiņām, sacīja jaunievēlēts deputāts. Viņš savā jomā ir patiesi atbildīgs un sekmīgs uzņēmējs, taču pievienojies gadu desmitiem iesērējušam sarakstam, kļūstot par pasīvu rokas cilātāju un zaudējot iespēju pirms lemšanas godīgi izsvērt, kas būtu labāk sabiedrībai.
Tieši ekonomiski aktīvā vecuma cilvēki, kas nav aizbraukuši strādāt ārzemēs, patlaban ir ļoti nomākti, jo noguruši no nemitīgās cīņas par izdzīvošanu un vilšanās, ar katru politisko vai ekonomisko pagrieziena punktu cerot, bet nesagaidot jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Tā novērojusi ārste, kas ikdienā pieņem daudz dažādu ļaužu un agrāk bija radusi vairāk uzmundrināt pensijas vecuma cilvēkus.
Tomēr ir arī gaišas lietas. Pērnā gada beigu gaudas par nezināmām ligām no eiro, kas tā arī nav pienākušas, izrādījās dažu neinformētu ļautiņu un dzeltenu skribentu ažiotāža. Vislabāk to parādīja Bauzes tirgus apmeklējums – cilvēki, kas ikdienā strādā ar naudiņu, vienā mierā apgroza vecās un jaunās monētas, naski «iebraucot» abās sistēmās. Patiesību sakot, šaubu par to nebija arī iepriekš –
mūsu vecāki un vecvecāki piedzīvojuši vairākas naudas maiņas ne tikai 90. gados, bet arī pēc Latvijas okupācijas, mainoties varām karos un pie padomju režīma.
Te nu mācība – jebkurā jomā un situācijā bailes no jaunā jāizsver pret izaugsmes iespējām, sperot soli pretī nezināmajam, kas rezultātā var atnest vairāk laba nekā sēdēšana iesildītajā peļķē. Tas dod arī drosmi nemitīgi nemeklēt vainu citos, bet mainīties pašiem, atklājot arvien jaunus vērtību apcirkņus sevī un apkārtējos.