APMAKSĀTA POLITISKĀ REKLĀMA 3. oktobrī notiks 7. Saeimas vēlēšanas.
APMAKSĀTA POLITISKĀ REKLĀMA
3. oktobrī notiks 7. Saeimas vēlēšanas. Tā būs izvēle uz četriem gadiem. 3. oktobris būs arī diena, kad notiks tautas nobalsošana par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Tā būs ne tikai mūsu, bet arī it kā nākamo paaudžu izvēle – izvēle par latviešu valodu.
Mēs – apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK – esam par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Mēs esam par to, ka visiem nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada augustā, ir jāapgūst latviešu valoda, lai viņi varētu iegūt Latvijas pilsonību. Nav tiesa, ka viņu ir tikai 18 tūkstošu. Pieņemtie grozījumi attiecas arī uz visiem nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem, kuri vēl dzims Latvijā – vienalga kurā gadā. Tas ir palēnināts «nulles variants». Tam mēs kategoriski nevaram piekrist.
Daži apgalvo, ka mēs darot pāri bērniem. Tas nav tiesa. Nepilsoņu bērni neatrodas sliktākā situācijā kā pilsoņu bērni. Viņiem ir tādas pašas tiesības. Līdz 16 gadu vecumam neviens – arī pilsoņu bērni – nevar vēlēt Saeimu un pašvaldības, kļūt par zvērinātu advokātu vai zemes īpašnieku.
Daži apgalvo, ka mēs baidoties no bērniem. Tas nav tiesa. Mēs nevēlamies, lai Latvijā palielinātos tā pilsoņu daļa, kas nerunā latviski, jo ar laiku viņi sekmīgi varētu prasīt otru valsts valodu.
«Latvijas ceļš» un Tautas partija ir pret šo grozījumu atcelšanu. Viņi uzskata, ka šiem bērniem vispirms pienākas pilsonība, tikai tad viņi būs ieinteresēti apgūt latviešu valodu un iekļauties Latvijas sabiedrībā. Ja Latvijas pase tiešām būtu izšķirošs stimuls latviešu valodas apgūšanai, tad Latvijā nebūtu tik daudz nelatviešu tautību pilsoņu – latviešu valodas nepratēju. Tādi ir arī starp gados jauniem cilvēkiem, kuri skolu beiguši jau pēc neatkarības atjaunošanas. Tāpēc mēs vēlreiz sakām: vispirms valodu, tad – pasi.
Mums ir jāieklausās mums draudzīgo valstu padomos, taču mums ir jādomā arī ar savu galvu. Eiropas valstīs pastāv tāda prakse – vispirms apgūsti attiecīgās zemes valodu, iekļaujies sabiedrībā, tikai tad pretendē uz šīs valsts pasi. Eiropai nav vajadzīga sašķelta Latvija, kurā viena daļa pilsoņu runā valsts valodā, otra daļa – nerunā un tāpēc vēlas panākt radikālas pārmaiņas.
Ja Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana būtu izšķirošais nosacījums ceļā uz Eiropas Savienību, tad Igaunija nebūtu ES pretendentu pirmajā grupā, jo Igaunijā šie grozījumi joprojām nav pieņemti.
Mūsu apvienība – 17. saraksts – aicina balsot par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.
Mēs uzņemamies politisku atbildību par šo balsojumu.
Mēs esam pārliecināti par to: ja tautas vairākums nobalsos par šo grozījumu atcelšanu, tad Eiropa sapratīs, ka tas ir tautas vairākuma viedoklis, nevis atsevišķu politiķu viedoklis.
Balsosim «par»!
Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK
17. saraksts
