Par Bergenu mēdz sacīt – liela pilsēta, bet ar mazas pilsētas šarmu. Un vēl – nesaskaitāmi daudzus balti krāsotus namiņus un tikpat gaišas lielākas ēkas parasti apņem pelēkums.
Par Bergenu mēdz sacīt – liela pilsēta, bet ar mazas pilsētas šarmu. Un vēl – nesaskaitāmi daudzus balti krāsotus namiņus un tikpat gaišas lielākas ēkas parasti apņem pelēkums.
Ķer saulainas stundas
Ticat vai ne, bet pilsētā 300 dienu gadā ir lietainas vai apmākušās. “Līdzko uzspīd saule, ļaudis izlido kā mušas,” tā īsi un trāpīgi sacīja latviete Līga Liepiņa, kas jau 11 gadu mācās un strādā Bergenā. Mūsu grupiņai tiešām bija laimējies, jo aprīļa sākumā divas pilsētā pavadītās dienas bija saulainas, bet otras divas – apmākušās. Tad nu varēja salīdzināt, kāds noskaņojums raksturīgs, valdot atšķirīgiem laika apstākļiem. Saulei spīdot, zaļos skvērus un parkus, kur jau ziedēja krokusi un narcises, plauka agrīnu šķirņu rododendri, piepildīja bergenieši, īpaši jaunāka gadagājuma. Šķita, viņi gluži vienkārši bauda gaišumu, kaut arī ik pa brīžam uzpūta ass vējš.
Līga bilda: “Tas ir nieka pavasara pūtiens. Rudenī, vētru laikā, nav jēgas vērt vaļā lietussargu.” Lietainajā svētdienā bija pamanāms, ka bergenieši tērpjas mitrumu necaurlaidīgos apmetņos un īpatnējas formas galvassegās. Kājās uzauti piemēroti apavi.
Šādiem klimatiskiem apstākļiem ir izskaidrojums – siltās Golfa straumes un kalnu ietekme. Ūdeņi šeit neaizsalst, tas ir izdevīgi ostas un kuģniecības rosībai. Ziemas mēnešos klimatiskie apstākļi ir maigi.
Uz septiņiem pauguriem
Ceļojumā katrs uztver kaut ko īpašu. Iecavnieks Māris Ozoliņš Bergenā apbrīnoja bērniem iekārtotus rotaļu un sporta laukumus. Tie izceļas ar plašumu, koši krāsotu aprīkojumu. Viņaprāt, visi satiksmes dalībnieki ir ļoti disciplinēti, grūti iejusties tādā stilā, jo Latvijai raksturīgs gluži pretējs. Ielās traucas daudz velosipēdistu. Divriteņus novieto uz trotuāriem pie mājām, protams, pieslēdz, taču gadās arī zudības. Tā sacīja L. Liepiņa.
Mākslas akadēmijas studentei Laurai pārsteidzošs šķiet Bergenas zivju tirgus. Viņa teic: “Jūras veltes šeit ir plašā izvēlē – laši, krabji, garneles, foreles, mencas. Pat specifiskajā smaržā ir kaut kas īpašs.”
Pēc četrām Bergenā pavadītām dienām varēja jaust, ka Vogenas līcis un tā krastmala ir pilsētas sirds. Šeit piestāj milzu prāmji, kas kursē uz dažādām pilsētām. Ūdenstransporta līdzekļu dažādība bija vērojama arī tik agrā pavasarī – noenkurojies bija pat viens burinieks.
Pilsētā var jūsmot par daudz ko – arhitektūru, kārtību, mākslas pieminekļiem. Pieradušai dzīvot līdzenumā, man vispirmais pārsteigums bija kalni, ūdeņi, salas. Tas viss paveras skatienam, uzbraucot pa trošu ceļu Ulrikena kalnā, kas slejas 642 metru augstumā. Tas ir augstākais no visiem septiņiem pauguriem, uz kuriem izvietojusies Bergena. Saulainā dienā labi saskatāms īpatnējais zonējums – kuģu piestātnes, ielas, parki.
Grāmata rosina iztēli
Lasot norvēģu rakstnieces Herjborgas Vasmu triloģiju par Dinu Grēnelvu un viņas dzimtu, arī man bija radies savs iedomu tēls par Bergenu. Romānu lappusēs ne reizi vien pieminēta pilsēta un literāro varoņu vēlme šeit nokļūt. Man tāda sapņa nebija, taču zemapziņā jautās kaut kas fascinējošs.
Triloģijas pirmajā daļā “Dinas grāmata” lasāms: “Ik pa laikam virs atvērtajām jūras māju durvīm svinīgi iečīkstējās trīši. Noliktavas bija gar visu Vogenu. Majestātiskas un pašpārliecinātas kā sensena kalnu ainava, tās balstīja cita citu.”
Vecā pilsētas daļa, ko sauc par Brigenu, kopš 1980. gada ir iekļauta UNESCO saudzējamo kultūras vērtību sarakstā. Šeit ar Bergenas pilsētas valdes lēmumu senā apbūve, kas bija stipri cietusi, tika atjaunota. Kopš viduslaikiem saglabājies mazāk par vienu ceturtdaļu no oriģinālajām mājām.
Hanzas savienības dalībniece
Apbūvi veido divu māju rindas, ēku jumtu kores vērstas pret ostu. Šķiet, ar tādu akcentu tik plašā mērogā var lepoties tikai Bergena. Koka nami ir apdzīvoti, tajos iekārtojušies mākslinieki un amatnieki, ierīkoti suvenīru tirdzniecības veikaliņi. Pilsētas valde izlēmusi, ka jāļauj šīs ēkas izmantot, jo tā ir labākā metode, kā tās saglabāt. Un Brigena kā magnēts pievelk tūristus, jo tās ārējais veidols, iekštelpu īpatnības, senatnes elpa tiešām saista uzmanību.
Šo pilsētas daļu 13. gadsimta pirmajā pusē sāka veidot vācu tirgotāji. Savulaik viņi bija Norvēģijā nozvejoto zivju uzpircēji. Hanzas savienība Bergenā nodibināja savu “kantori”, un šeit tas darbojās četru gadsimtu garumā. Līdz 1761. gadam Bergenā valdošie bija Vācijas lieltirgotāji, aptuveni tūkstotim Bergena bija pastāvīga rezidence.
Daba ir nepārspējama
Šī man bija pirmā izdevība apskatīt Norvēģiju. Biju redzējusi daudz fotogrāfiju, dzirdējusi ceļojumu iespaidus. Tagad varu sacīt, ka Norvēģija patiešām ir brīnumaina. Vairāk nekā 500 kilometru garajā braucienā no Oslo līdz Bergenai kalnainā ainava nepārtraukti saistīja uzmanību. Ielejas nav vienmuļas, jo skarbajos apstākļos tur iekārtotas mājvietas.
Mūsu autobuss izbrauca cauri 52 tuneļiem, garākais – 24 kilometri. No pavasarīga klimata nokļuvām kalnos, kur slēpošanas cienītāji baudīja ziemas priekus.
***
Fakti
– Bergena – otra lielākā Norvēģijas pilsēta, kopā ar priekšpilsētām tās iedzīvotāju skaits sasniedz 300 tūkstošus. Dibināta 1070. gadā.
– Kuģniecības, zvejniecības un zivju produktu izvedumu centrs ar teicamu ostu. Ekonomiskā dzīve saistīta ar Ziemeļjūras naftas industriju.
– Plašs izglītības iestāžu tīkls – universitāte, biznesa un zobārstniecības koledža, vairāki zinātniskās pētniecības institūti.
– Pilsētai raksturīgais augs – rododendrs, kas zied maijā.
