Pēc atkušņiem tagad atkal ir gana sniega, lai varētu slēpot, pietiekami zema temperatūra, lai ledus noturētos uz dīķiem un arī mākslīgi veidotās slidotavās.Raksti sniegāĪstais laiks ziemas priekiem. To cienītājus var sastapt šur un tur. Baušķenieki iezīmējuši slēpju takas gar Mūsas krastu un Beku meža virzienā. Slēpotāji no pilsētas mēro ceļu arī uz Likvertenu mežu, kur šajā ziemā labākas iespējas slēpošanai. Par to atzinība jāteic akciju sabiedrībai «Latvijas Valsts meži», kas ir izpildījusi solījumu par gājēju taku un tādējādi arī slēpošanas celiņu sakārtošanu. Saremontēti ceļi, līdz nomaļajām mājām tagad vieglāk un drošāk aizkļūt. Atpūtas nojume, kur var piesēst zem jumta, atvilkt elpu un iebaudīt tēju, ir apmeklētāju saudzēta.Prieks Likvertenu meža takās sastapt gados jaunus slēpotājus, kuri pat nezina, kāds ir bijis inventārs agrāk. Tagad pazīstamu zīmolu slēpēm ir ašāka gaita, un sniegs vien noput, kad jaunie aiztrauc. Novērtē senlaicīgoVēl interesantāk redzēt tādus, kuri saglabājuši bambusa nūjas un vecās koka slēpes. Senioriem droši vien katrs tāds izbraukums saistās ar kādām atmiņām. Taču aizgājušā laika vērtības ciena arī daži jaunie. Izrādās, ka internetā piedāvā pirkt slēpes, kas saglabājušās veterānu krājumā. Tādas iegādājusies kāda baušķenieku ģimene un, labi sakopjot antīkas mantas, slēpo uz nebēdu. Redzot to, atcerējos, kādu televīzijā skatītu sižetu par neparastu slēpotāju salidojumu.Kādā Polijas pilsētā ik gadu ziemā sarodas vecu slēpju īpašnieki, tērpušies attiecīgā laika sporta apģērbā. Protams, šajā saietā nav tikai izrādīšanās, bet arī slēpošana, demonstrējot agrāko gadu inventāru un braukšanas stilu. Var spriest, ka tā ir azartiska diena, piepildīta ar kustību un jautrību, ar pieredzi, kas mūsdienu paaudzei ļauj iztēloties sendienu slēpju laiku.Latvijas ziemas ir kaprīzas, un nevar zināt, cik ilgi noturēsies janvāra sniegs. Tādēļ ir vērts notraukt putekļus no vecām vai jaunām slēpēm un doties uz tikšanos mežā, kamēr egles ir baltās sagšās saposušās un bērzi ar sarmas mežģīnēm izrotājušies.
