Ar Zemgales Mutes veselības centra higiēnistes Evas Žaugres palīdzību turpināsim izzināt, kam un kad ir derīga tā vai cita zobu pasta.Baltinošās zobu pastas (whitening) pastiprināti noņem aplikumu un pulē zobu virsmu. To var panākt, agresīvi tīrot ar abrazīvām zobu pastām vai lietojot saudzīgas zobu pastas ar enzīmiem. Abrazīvās vielas, ko izmanto zobu pastās, ir kalcija karbonāts, silīcijs, soda, alumīnija savienojumi un citi. Tie mehāniski noberž aplikumu, bet bojā zobu emalju.Eva Žaugre uzsver, ka šīs zobu pastas nedrīkst lietot ilgstoši, bet tikai kursu veidā – reizi vai divas reizes nedēļā, citās dienās lietojot pastas jutīgiem zobiem. Bērni un jaunieši, kuriem zobu emalja nav nobriedusi, kā arī grūtnieces, veci cilvēki un tie, kuriem jutīgi zobi, nav šo pastu mērķauditorija.Gaismas (helio) plombas, metālkeramikas kroņus un protēzes abrazīvās zobu pastas var saskrāpēt, radot nelīdzenas virsmas, kur pastiprināti piesaistās pigmenti un aplikums. Pārāk aizraujoties ar abrazīvu zobu pastu lietošanu kopā ar cietāku zobu birsti, var panākt gribētajam pretēju efektu. Noberžot zobu emaljas slāni, atklājas dzeltenīgāks un nespīdīgāks dentīna slānis. Abrazīvās zobu pastas iesaka smēķētājiem, sarkanvīna, tējas un kafijas lietotājiem, tomēr jāievēro piesardzība.Alternatīva ir baltinošās zobu pastas ar fermentiem. Baltināšana notiek, dabiskam fermentam izšķīdinot zobu aplikumu un pigmentāciju. Fermenti ir dažādi, šīs pastas var lietot ikdienā arī pacienti ar jutīgām gļotādām. Tās maz puto un iekļūst zobu starpās, nodrošinot ilgstošu iedarbību. Ir arī balinošās zobu pastas. Tās iedarbojas uz zobu emalju un dentīnu ar spēcīgām ķīmiskām vielām, kas parasti ir peroksīdi. Pirms pērkat šādu zobu pastu, konsultējieties ar savu zobārstu vai higiēnistu. Aptiekās var iegādāties «Super Smile», bet nekādā gadījumā pastas nepērciet tirgū.Ir arī homeopātiskās un ajūrvēdas zobu pastas, kas veidotas uz dabisku izejvielu bāzes, tādēļ to izskats, garša un krāsa atšķiras no ierastajām.Fluora savienojumus kariesa profilaksei izmanto visā pasaulē. Fluors uz emaljas veido kristālisku režģi, neļauj iedarboties skābēm un kavē baktēriju iedarbību, ir svarīgs bērniem zobu emaljas nobriešanas procesā, jo veicina aktīvu kalcija «ieslēgšanos» zobu emaljā. Visbiežāk lietotais ir nātrija vai alvas fluorīds. Nesen sāka izmantot aminofluorīdus, kas ir efektīvāki. Tie iedarbojas uz zobu emalju tīrīšanas 20. sekundē, nātrija fluorīds – tikai zobu tīrīšanas 60. sekundē. Ir svarīgi, cik ilgi tīrām zobus.Dažās zobu pastās lieto ksilītu, dabisku sastāvdaļu, kas nomāc kariesa mikrofloras attīstību, to izmanto arī bezcukura košļājamo gumiju sastāvā. UZZIŅAIUzraksts RDA norāda abrazīvu vielu (tās ir visās baltinošajās pastās) daudzumu, agresivitātes pakāpi pret emalju un zobu notīrīšanu. Ne vienmēr tas minēts. Mazāks par 70 tas ir bērnu un sensitīvajās zobu pastās, no 70 līdz 100 – ikdienas lietošanas zobu pastās, arī baltinošajās pastās ar enzīmiem, no 100 līdz 150 – vidēji liela abrazivitāte, pārsniedz 150 – ļoti augsta abrazivitāte, var lietot reizi nedēļā.Ppm ir fluora daudzuma mērvienība. Bērnu zobu pastās ir līdz 500 ppm, pusaudžu – 900 – 1100 ppm, pieaugušo zobu pastās – ne mazāk par 1200 – 1500 ppm. Niecīgākā devā tas nedod vēlamo profilaktisko iedarbību.
