Bārbeles pagastā lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 4111 hektāru. Šogad 53 procenti no šīs platības netika apstrādāti.
Bārbeles pagastā lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 4111 hektāru. Šogad 53 procenti no šīs platības netika apstrādāti. Pagastā reģistrētas 45 zemnieku saimniecības, uzskaitē pavisam ir 355 lauku sētas, kurās apkopj vienu un vairāk hektāru. Par zemes izmantošanu noslēgts 100 nomas līgumu.
– Katrā pagastā lauksaimniecības pārveides periodā vērojamas savas īpatnības. Kas raksturīgs Bārbeles pusei?
– Diezin vai kādā citā pagastā izdevies saglabāt trīs graudu kaltes. Pie mums tās visas ir darba kārtībā. Pagājušajā slapjajā vasarā īsti varēja novērtēt, cik vajadzīgi zemniekiem ir šie objekti. Par kurināmo visās trīs kaltēs izmantojam malku, kas ir lētāka salīdzinājumā ar degvielu.
– Kāds ir jūsu puses zemniecības modelis?
– Galvenokārt zemnieki izvēlas kombinēto ražošanu – audzē graudaugus un kopj lopus. Pēdējos gados govju skaits tomēr samazinās. Citi vairāk uzmanības pievērš vienai kultūrai – kartupeļiem, sīpoliem. Reķu sētā, piemēram, iestādīts daudz ogulāju.
– Bārbeles pagastā izdevies saglabāt govju lielfermu. «Silmaču» saimnieki ir populāri rajona piensaimnieku vidū.
– Mediņi un Rusiņi ir tiešām centīgi un strādīgi. Taču vajadzīgas milzu pūles, lai sabalansētu ieņēmumus ar izdevumiem un bilance būtu pozitīva. «Silmačos» uzstādīta jauna firmas «Alfa Laval» piena dzesēšanas iekārta, kas nodrošina produkcijas augstu kvalitāti.
– Savulaik otrs saimnieciskās dzīves centrs bija Gaismas iecirknis. Kā tur izskatās pašlaik?
– Jācildina Dzintra Bračka. Viņas ģimene kopj gan mantoto, gan nomas zemi, izaudzē graudaugu un zālāju sēklu. Gaismā darbojas kalte, kuras pakalpojumus izmanto pašu ļaudis, Dāviņu, Stelpes, Vecumnieku pagasta un arī Aizkraukles rajona zemnieki. Dzintrai pietika enerģijas un pacietības atjaunot daļu izdegušās kaltes.
– Mani tomēr pārsteidz sarunā uzzinātais, ka tik daudz zemes pagastā paliek neizmantota. Vai šī lielā platība atbilst patiesībai?
– Mūsu pagastā ir veikta rūpīga uzskaite par īpašumā esošo, nomāto un lietoto zemi. Tas viss vajadzīgs, lai noteiktu izmantotās zemes platību un laucinieki varētu saņemt akcīzes nodokli par izmantoto dīzeļdegvielu. Kopā ar pagasta padomes priekšsēdētāju trijās dienās vasaras sākumā izbraukājām pagasta teritoriju un tad bija labi redzams, cik kurā vietā izdarīts.
– Vai jums ir kāda iecere, kā tomēr nekopto zemi varētu izmantot?
– Ne tikai Bārbeles pašvaldībai, arī citiem pagastiem nepietiek naudas. Domāju, ka vajadzētu veidot kādu uzņēmumu, sākt ar mazumiņu un apsaimniekot laukus, lai iegūtu papildu līdzekļus.
