Nodrošinot Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu kontroles laboratoriju 2005. – 2008. gada optimizācijas plāna izpildi, ar 2007. gada 1. decembri Zemgalē darbu turpina tikai viena laboratorija – Bauskā.
Nodrošinot Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sēklu kontroles laboratoriju 2005. – 2008. gada optimizācijas plāna izpildi, ar 2007. gada 1. decembri Zemgalē darbu turpina tikai viena laboratorija – Bauskā.
Pārbaužu apjoms palielinās
Likvidēta laboratorija Dobelē, taču lauksaimnieku pašu vajadzībām sagādātās sēklas paraugus turpinās analizēt arī Dobelē. Tā informē VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele. Viņa arī skaidro, ka pēdējā desmitgadē sēklu paraugu skaits, ko pārbaudīja laboratorijās, samazinājies. Arī tādēļ bijis nepieciešams optimizācijas plāns. Visus sertifikācijas paraugus no reģiona sēklaudzēšanas saimniecībām turpmāk analizēs Bauskas laboratorijā.
Paraugus, kuriem vēlas noteikt kvalitatīvās īpašības, zemnieki var atstāt katrā rajonā, kur ir sēklu inspektori, pēc tam tie tiks nogādāti laboratorijā. Inspektori, kas darbojas sēklu kontroles jomā, katrā rajonā ir palikuši.
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Jausma Sudmalniece precizē, ka Bauskas laboratorijā darbu turpinās tās pašas speciālistes, kuras strādāja līdz šim, – Ingrīda Palde un Gunta Pira. Jelgavas un Dobeles rajonā inspektores ņems paraugus un atvedīs tos uz Bausku. Ņemot vērā Zemgales sēklaudzētāju darba apjomu, baušķeniecēm ir iespējams veikt tik daudz pārbaužu, taču kontroles process būs intensīvāks, īpaši rudens periodā, kad jānosaka dīdzība ziemāju sēklai, secina J. Sudmalniece.
Paliek tikai stiprākie
VAAD Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone raksturoja nozares situāciju Latvijā: “Saskaņā ar Latvijas sēklaudzētāju un tirgotāju reģistra datiem, tajā ir iekļautas 680 personas, aptuveni puse darbojas aktīvi, par to liecina lauku apskates. Tām pieteiktās platības pērn ir palielinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējo par nepilnu tūkstoti hektāru, tas ir, par aptuveni desmit procentiem. Sēklas audzēšanai un sagatavošanai noteiktās Eiropas Savienības stingrās prasības nevar izpildīt katrs graudaudzētājs, šajā jomā paliek stiprākie.”
Analizējot 2007. gadā veiktās apskates, lielākais īpatsvars ir graudaugi, ziemas un vasaras šķirnes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājušās stiebrzāļu sēklas lauku platības, jo to sēklas izmanto gan ganībām, gan arī zālienu veidošanai pie jaunbūvēm, kuru skaits pēdējos gados ir ievērojami palielinājies. Taču pavisam citāda aina ir eļļas un šķiedraugu sēklas audzēšanā, tā Latvijā vairs nepastāv. Šīs kultūras pilnībā ieved no citām valstīm.
Sēklaudzētāji uzskata, ka nozares sašaurināšanās iemesls ir skaidrs – par sertificētas sēklas sagatavošanu un iesēšanu vairs netiek piešķirtas subsīdijas. Kaimiņvalstī Lietuvā šis atbalsta veids pastāv, jo bijis minēts Eiropas Savienības iestāšanās līgumā. Tādējādi tur ievērojami vairāk izmanto kvalitatīvu sēklu.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Sēklkopības nodaļas vadītāja Marija Smirnova “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka 2008. gadā paredzēts sēklaudzētājus atbalstīt, subsidējot maksu par lauku apskatēm, paraugu analīzēm un sējumu reģistrāciju. Tas attieksies uz graudaugu, eļļas un šķiedraugu sēklaudzētājiem.
Šķirņu izvēle ir sarežģītāka
Pēdējos gados lauksaimniekiem aizvien vairāk rūpju sagādā piemērotāko šķirņu izvēle, jo netipiskie klimatiskie apstākļi sarežģī ziemāju platību izturību pret salu, slimībām un kaitēkļiem. V. Evelone uzsver, ka Latvijas zemkopji var izvēlēties gan Latvijas augu šķirņu katalogā iekļauto, gan arī Eiropas Savienības kopējā augu šķirņu katalogā nosauktos graudaugus, bet jāņem vērā, ka tās nav mūsu valstī testētas šķirnes. Pastāv risks sēt šķirnes, īpaši ziemājus, kuri nav pārbaudīti vietējos apstākļos un tādējādi nav iekļauti Latvijas katalogā.
Šogad, piemēram, zemnieki audzējuši 23 ziemas kviešu šķirnes, divas no tām ir selekcionētas Latvijā. Plašāka izvēle ir miežiem, jo Latvijā selekcionētas deviņas šķirnes. V. Evelone novērojusi, ka ārvalstīs selekcionēto šķirņu reklāma ir ievērojami aktīvāka par mūsu pašu zemē izaudzētās labības popularizēšanu.
***
Uzziņai
– Lauku apskatēm un sertificētas sēklas ieguvei 2007. gadā valstī kopumā bija pieteikti 9590 hektāru, Zemgalē – 2643, Bauskas rajonā – 1300 ha.
– Latvijā sēklu laboratorijas darbojas: Bauskā, Saldū, Talsos, Daugavpilī, Valmierā.
– Rīgā strādā Nacionālā sēklu laboratorija, kas 2008. gada janvārī pārcelsies uz jaunām telpām.
