Georgs Andrejevs, pašreizējais Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, pagājušajā nedēļā tikās ar baušķeniekiem – gan pilsētas Domē, gan slimnīcā.
Georgs Andrejevs, pašreizējais Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, pagājušajā nedēļā tikās ar baušķeniekiem – gan pilsētas Domē, gan slimnīcā.
G. Andrejevs savulaik izveidojis pirmo anestezioloģijas nodaļu Latvijā, bet 1990. gadā ievēlēts Augstākajā padomē, turklāt no mūsu vēlēšanu apgabala. Georgs Andrejevs atceras, ka uz Bausku kandidēt par deputātu viņu aicinājusi kolēģe, anestezioloģijas nodaļas vadītāja Bauskas rajona slimnīcā Dagmāra Zicmane, sakot: “Profesor, jūs visu mūžu mums mācījāt reanimāciju, kā atdzīvināt cilvēku. Tagad notiek nācijas atdzīvināšana – kā jūs varēsit skatīties bērnu bērniem acīs, ja atteiksities?!” Viņš neatteicās.
Šogad 1. jūnijā darbs Eiropas Padomē Strasbūrā Georgam Andrejevam beidzas, bet nu “Latvijas ceļš” aicinājis viņu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Mierinājums – Bruntlandes karjera
“Bauska manu dzīvi tiešām apgrieza ar kājām gaisā, no šejienes sākās politiķa dzīve,” teic Georgs Andrejevs. Sen viņš Bauskā nebija bijis, reiz nācies mērot divus tūkstošus kilometru garo ceļu no Rīgas uz Strasbūru ar auto, tad, protams, brauciens cauri mūsu pilsētai vedis.
Deputāts Augstākajā padomē un Saeimā, tad nācies nomainīt Jāni Jurkānu ārlietu ministra amatā, jo Jurkāns sācis “visādas nejaucības runāt”. Viegli nav bijis sākt šo darbu, no kura īstenībā daudz nekā nav zinājis. Bet kā mierinājums Georgam Andrejevam bijusi pirmā ārvalstu vizīte Norvēģijā: “Kad iepazinos ar toreizējo Norvēģijas premjerministri Gru Harlemu Bruntlandi un uzzināju, ka arī viņas profesija ir ārste, tas man bija kā balzams. Sapratu, ka vairākums politiķu par tādiem nepiedzimst, daudzi, tāpat kā es, tiek iemesti politikā, lai peld.”
Kas varētu saliedēt Latvijas sabiedrību?
Georgs Andrejevs: “Domāju, ka Eiroparlamenta vēlēšanas gan nekādi sabiedrību nesaliedēs. Es priecātos, ja būtu atvērtais saraksts. Vēlētāji varētu kombinēt uzvārdus no dažādu partiju sarakstiem, bet mums nu jāpieņem, kā ir – šīs partiju listes. Kreisajiem ir daudz monolītāks elektorāts nekā partiju ķīviņos saskaldītajiem labējiem spēkiem, kas Latvijā pārsvarā ir latviski.
Visās valstīs ir kreisie spēki, tie darbojas arī Eiropas Parlamentā, tas ir normāli. Bet citur nav tādu, kas bijuši un ir pret savas valsts neatkarību. Latvijā gan tā diemžēl ir.
Tomēr nākotnē Eiropas Savienības procesam agri vai vēlu mūsu sabiedrība jāvieno. No pašiem atkarīgs, cik lielā mērā spēsim izmantot to, ko dod Savienība un kā tā mūs mobilizē.”
Eiroparlamentā arī mazam cinītim ir jēga
Vēlēšanas šovasar būs visās ES dalībvalstīs – gan tā sauktajās vecajās, gan jaunajās, jo iepriekšējās Eiroparlamenta (EP) deputātu vēlēšanas notikušas 1999. gadā. Sākotnēji EP bijusi visai maza vara, ar gadiem ir tendence tā kontroli pastiprināt. ES budžetam, piemēram, gala parakstu liek Eiroparlamenta priekšsēdis.
Jāņem vērā, ka no Latvijas ievēlētie deviņi EP deputāti nedrīkstēs turpināt darbu šeit – ne kā Saeimas deputāti, ne ministri, arī citos amatos ne. Pēc šīs vasaras vēlēšanām EP būs aptuveni 735 deputāti (pašlaik 622). Galvenais darbs ritēs parlamenta komisijās un partiju grupās. Lielākās partiju grupas EP ir Eiropas Tautas partija (tajā iekļaujas, piemēram, mūsu Tautas partija un “Jaunais laiks”), Eiropas sociālistu partija un Eiropas liberālā grupa (šajā būtu “Latvijas ceļš”). Svarīgi, ka ikviens varēs piedalīties likumu izstrādē, un šajā procesā Latvijas pārstāvji var lobēt savas valsts intereses. Jo zinošākus cilvēkus ievēlēsim, jo labāk mūsu valsts intereses būs pārstāvētas ES.
“Tikai strādājot ar lielu atvērtību grupās, meklējot domubiedrus, lobējot, ir iespējams saskaņot partiju un valstu intereses. Un arī mazas valstis var daudz panākt, jo tām lielo valstu prāvajām delegācijām ir arī daudz iekšēju pretrunu, piemēram, Lielbritānijai. Iedomājieties, ja Liene Liepiņa, vēl tikai būdama Eiroparlamenta Tautas partijas grupā novērotājas statusā, spēja iniciēt rezolūciju par komunistiskā režīma nosodījumu, tas vien lieliski pierāda, ko maza valsts var, ja strādā. Arī mazs cinītis gāž lielu vezumu,” pārliecināti sacīja G. Andrejevs.
Kāpēc baušķeniekiem jāiet uz šīm vēlēšanām?
Ikvienam ES pilsonim Bauskā, Iecavā, Stelpē vai jebkurā citā pagastā tiks dota iespēja Eiroparlamenta vēlēšanās 12. jūnijā ar savu balsi ietekmēt notikumus Eiropas Savienībā. Ja pārstāvi Eiroparlamentam neizvirzīsim, kurš gan tur aizstāvēs Latviju un ar tām svirām spēs dzīvi Latvijā (vienā no atpalikušām ES valstīm) virzīt uz labu.
Georgs Andrejevs: “Ja reiz iedzīvotāju vairākums referendumā atbalstīja iestāju Eiropas Savienībā, tā būtu pilnīga tuvredzība atstāt tagad visu pašplūsmai. Ja reiz pateikts A, jāsaka arī nākamais burts. Varu atbildēt ar pretjautājumu: kādēļ gan neizmantot mums piedāvāto pārstāvniecību un iespējas?
Ja neiesi balsot tu, kāds nobalsos tavā vietā par cilvēku, kas pārstāv tev nepieņemamu ideoloģiju. Tos deviņus, ko ievēlēt, jau atradīs, vieta tukša nepaliks.
