Ko Bauska gūst un varētu gūt no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem? Nākotnē, šķērsojot Lietuvas–Latvijas robežkontroles punktu Saločiai–Grenctāle, iebraucējam priekšstatu par mūsu valsti veidos velosipēdisti.
Ko Bauska gūst un varētu gūt no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem?
Nākotnē, šķērsojot Lietuvas–Latvijas robežkontroles punktu Saločiai–Grenctāle, iebraucējam priekšstatu par mūsu valsti veidos velosipēdisti. Kāpēc? Par ES līdzekļiem plānota veloceliņa izveide posmā no ciemata “Mūsa” Ceraukstes pagastā līdz Bauskai.
Pilsētas Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva informē, ka veloceliņš varētu būt gatavs 2005. gadā. Tas taps, rekonstruējot automaģistrāli “VIA Baltica” no Grenctāles līdz Bauskai, ko veiks par ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Projektu pārvaldīs Satiksmes ministrija. Arī neatliekamais Mūsas tilta remonts iekļauts Satiksmes ministrijas 2006. gada, Uzvaras ielas – 2007. gada plānā.
Pilsēta cer uz atbalstu arī citās jomās
Satiksmes ministrijā iesniegts projekta pieteikums “Informāciju tehnoloģijas infrastruktūras attīstība vienotā datu tīklā Bauskas pilsētā”. Tas paredz izveidot epārvaldes sistēmu Bauskā, stāsta D. Nikolājeva. Šis pieteikums arī iekļauts Satiksmes ministrijas sarakstā. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā pieņemts pašvaldības projekta pieteikums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības infrastruktūras sakārtošana Bauskas pilsētā”. Tas paredz veikt pilsētas slimnīcas rekonstrukciju.
Par PHARE 2001 programmas finansējumu pašvaldība realizē projektu “Bauskas pilsēta – dienvidu vārti uz “Via Baltica Nordica. Fāze 1”. Jau ir izstrādāti un izdoti tūristu vajadzībām vairāki bukleti, ceļveži un kartes. Top speciāla Bauskas tūrisma informācijas biroja mājaslapa, Bauskā iecerēts uzstādīt 25 ceļa zīmes ar ielu virzienu rādītājiem un norādēm uz tūrisma objektiem, kā arī īpašas norādes pie kultūrvēsturiski nozīmīgiem namiem.
Piedalās INTERREG III B programmā
Bauska piedalās INTERREG III B programmā (MECIBS – Baltijas jūras reģiona valstu vidēji lielo pilsētu dialogs). Projekts vērsts uz pieredzes apmaiņu. Tajā iesaistītas 23 pilsētas no deviņām valstīm. Latviju šajā projektā pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, Bauska, Kuldīga un Valka.
Apkopojot pilsētas aktivitātes, D. Nikolājeva secina, ka nelielajām pašvaldībām ir maz iespēju izmantot ES struktūrfondus, jo prāvāko daļu plānotā finansējuma piešķirs lielu, nacionālās nozīmes projektu realizācijai, ko vadīs nozaru ministrijas.
Jāsakārto ūdensvada un kanalizācijas saimniecība
Pilsētā vispirms nepieciešams sakārtot ūdensvada un kanalizācijas saimniecību, uzsver D. Nikolājeva. Individuālās apbūves teritorijas nav pieslēgtas ne pilsētas ūdensvadam, ne kanalizācijai. To varēs realizēt pēc 2006. gada, jo Bauska kopā ar vēl 11 Zemgales pašvaldībām ir iekļauta vienotā, Vides ministrijas vadītā, ES Kohēzijas fonda atbalstītā projektā.
D. Nikolājeva teic, ka gaidīts ES struktūrfondu atbalsts, lai sakārtotu pilsētas ielas, taču tam diemžēl līdzekļi nav paredzēti, jo priekšroka tiek dota galvenajiem valsts ceļiem un pilsētu tranzītielām. Ielu kapitālais remonts pašvaldībai ir ļoti dārgs prieks. “Ja nepiedalāmies nevienā nacionālajā programmā, tad mums nav iespējams gūt ES fondu atbalstu. Mēs vienīgi varam startēt aktivitātē “Transporta sistēmas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi pašvaldībās” ar nelieliem grantu projektu pieteikumiem, ko Bauskas pašvaldība arī gatavojas darīt. Bauskai ir aktuāla vecpilsētas saglabāšana. taču vienīgā aktivitāte, kurā pašvaldība var piedalīties, ir “Tūrisma produktu, kas balstās uz dabas, vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu, izveide; tūrisma infrastruktūras uzlabošana”.
Pilsētas 2004. gada budžetā ir paredzēta nauda Rātsnama projekta aktualizācijai. Esam iesnieguši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā pieprasījumu mērķdotācijai detālplānojuma izstrādei vecpilsētas centram,” informē D. Nikolājeva.
Aktivizē tehnisko projektu izstrādi
“Pašlaik aktīvi jāizstrādā tehniskie projekti. Mums ir sagatavots Mēmeles ielas seguma rekonstrukcijas tehniskais projekts. Tāds top arī ēkai Rūpniecības ielā 7, kurā paredzēta vienota integrācijas centra izveide. Gatavojam tehnisko projektu Rīgas ielas 64b mājas pārbūvei par dzīvojamo ēku, kā arī projektu ēkas Dārza ielā 9 pārbūvei par daudzfunkcionālu sabiedriskas nozīmes un izglītības centru. Atbalstu šiem projektiem mēs varētu gūt no ES struktūrfondiem,” stāsta D. Nikolājeva.
Pašvaldībām tiks dota iespēja piedalīties grantu projektos, taču to finansiālais apjoms nav liels. Savukārt konkurence ir nežēlīga. Bieži dzirdētais apgalvojums, ka Latvija nespēs apgūt ES naudu, nav patiess. Par to liecina lielāko pilsētu sagatavotie tehniskie projekti – gan pēc finanšu apjoma, gan pēc veicamo būvdarbu svarīguma, arī pēc pašvaldību gatavības līdzfinansēt šo projektu realizāciju, uzsver Jānis Mičulis, Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors.
Mūsu izstrādātie tehniskie projekti, kā arī projektu pieteikumi, ko vēl gatavojam iesniegšanai, nav tik naudietilpīgi, lai pilsēta ar vairāk nekā divu miljonu lielo budžetu tos nespētu līdzfinansēt, atzīst Sarmīte Oļehnoviča, pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja. Ja nepieciešams, tiks ņemts kredīts.
