Graudu audzētāju un pārstrādātāju kooperatīvā sabiedrība «Bauskas grauds» turpina slēgt līgumus ar lauksaimniekiem par šī gada ražas glabāšanu.
Graudu audzētāju un pārstrādātāju kooperatīvā sabiedrība «Bauskas grauds» turpina slēgt līgumus ar lauksaimniekiem par šī gada ražas glabāšanu. Pašlaik rakstiski noformētas vienošanās ar sabiedrības 60 biedriem par 2500 tonnu labības glabāšanu.
«Bauskas grauda» izpilddirektors AIVARS LEGZDIŅŠ komentē nenoteikto situāciju, kāda veidojas graudu sagādē.
– Kā zināms, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, pārstrādes uzņēmumi līgumus slēdz nevis par labības iepirkšanu, bet gan par tās glabāšanu. Neviens pašlaik nenosauc konkrētu labības iepirkuma cenu. «Bauskas grauds» piegādes vietu un citus nosacījumus, arī cenu, ar zemniekiem precizēs līdz 29. jūlijam. Sabiedrība ir apņēmusies palīdzēt saviem biedriem pārtikas kviešu realizācijā. Sadarbībā ar SIA «Iecaviņa» esam vienojušies par labības pirmapstrādi un glabāšanu. Graudu kaltēšana piegādātājam izmaksās Ls 1,50 par vienu tonnu, attīrīšana – Ls 0,95 par tonnu. Šie izdevumi ir tikpat lieli, cik citos pārstrādes uzņēmumos. Arī «Bauskas graudam» pēc labības realizācijas būs jāsamaksā par sniegto pakalpojumu.
Lielie graudaudzētāji ir noslēguši līgumus tieši ar «dzirnavniekiem» par labības glabāšanu. Pārstrādes uzņēmumi vairākiem zemniekiem garantējuši kredītus minerālmēslu iegādei no «Kemira Agro Latvija», «Hydro supra» un «Latagra». Aizdevuma lielums atkarīgs no noslēgtā līguma apjoma un norēķināties varēs rudenī ar graudiem.
Mūsu sabiedrība ieinteresēta veidot graudu krājumus no mazo un vidējo zemnieku ražas. Tādējādi būs iespējams izvirzīt savus noteikumus un izdevīgāk realizēt labību pārstrādātājiem vai valsts rezervei (konkursa noteikumi tās iepirkšanai būs zināmi jūlija sākumā). Jāuzsver, ka izvirzām stingras prasības kvalitātei, citādi nevarēsim atrast pircēju. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, «Rīgas dzirnavnieks» varētu vēl iepirkt labību papildus tam daudzumam, par kādu noslēgti glabāšanas līgumi. Ir arī citi pieprasījumi, pat līdz desmit tūkstoš tonnu lielam apjomam. Šķiet, ka zemnieki vēl neapjauš šī gada graudu tirgus īpatnības un nogaida. Nelielajiem graudaudzētājiem būtu jāapzinās, ka diezin vai izdosies pašiem pārdot dažas tonnas labības.
Valdība ir pieņēmusi lēmumu iedalīt valsts labības rezerves iepirkšanai papildus 2,1 miljonu latu. Ar Saeimas balsojumu šis lēmums jāapstiprina un tad valsts rezervē varēs iepirkt 40 tūkstoš tonnu graudu. Saistībā ar mūsu labības tirgus problēmām mani uztrauc tas, ka Lietuvā ir lieli valsts iepirktie graudu krājumi. Runā, ka tos nocenos, un, iespējams, tie var nokļūt mūsu valstī, jo starp Baltijas valstīm noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Latvijai kritiskā gadījumā ir tiesības izstrādāt tirgus aizsardzības pasākumus. Bet, kā tas izdosies, mēs paredzēt nevaram.
