Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs kā zinātniski pētnieciska un kultūrizglītojoša iestāde, izzinot un popularizējot novada vēsturi, etnogrāfiju, kultūru un mākslu, darbojas galvenokārt vietējās sabiedrības interesēs.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs kā zinātniski pētnieciska un kultūrizglītojoša iestāde, izzinot un popularizējot novada vēsturi, etnogrāfiju, kultūru un mākslu, darbojas galvenokārt vietējās sabiedrības interesēs.
Arī apmeklētāju skaits pēdējos gados palielinās.
Akreditācija rosina «sapurināties»
Pagājušais gads bijis saspringts. Pārbaudījums muzeja kolektīvam bija pavasarī notikusī akreditācija. Komisijas subjektīva vērtējuma dēļ tā tika atlikta uz gada beigām, tomēr šāds lēmums «sapurināja» pilnveidoties. Nupat muzejs ir saņēmis akreditācijas apliecību un ieguvis valsts atzīta muzeja statusu.
Nopietns darbs ir paveikts, plānojot muzeja attīstību pieciem gadiem. Pilnībā paredzēts mainīt pašlaik esošo vēstures ekspozīciju. Lai to veiktu, ir izvirzītas vairākas tēmas, kuru izpēte jau sākta. Piemēram, Bauskas novada senvēsture, okupācijas režīmu noziegumi pilsētā un apriņķī, pretošanās okupantiem u. tml.
Īpašas pieminēšanas vērts ir veiksmīgais projekts «Mūsu mājas – Latvija» – par dažādu tautu (arī latviešu) dzīvi, sadzīvi un kultūru Bauskā un novadā. Šī projekta mērķis ir atklāt un tematiskās izstādēs vai citādi atspoguļot, kā atšķirīgas mentalitātes iedzīvotāji dzīvojuši un kultūru mijiedarbībā ietekmējuši notikušo gan Bauskā, gan novadā.
Daudzas pozitīvas atsauksmes ir saņemtas par sākto pētījumu un izveidoto izstādi par ebrejiem Bauskā. Latvijas Universitātes Jūdaikas pētījumu zinātniskā centra vadība muzeja darbību minoritāšu vēstures un kultūras izzināšanā nosaukusi par unikālu visā Latvijā, jo nevienā novadu muzejā nav tādu ieceru. Tas ir labs pamats šajā gadā izvirzīt šo pētījumu kādā no dažādu fondu rīkotajiem projektu konkursiem par papildu līdzekļu piesaisti. Līdzīgi pētījumi un izstāde top arī par vāciešiem, tā plānota augustā.
Tiek veikti akadēmiski pētījumi
Pagājušajā gadā muzeja darbinieki ir piedalījušies vairākās zinātniskās konferencēs. Jūnijā plaša starptautiska konference par Kurzemes hercogisti notika Ventspilī. Tajā par vāciešu un ebreju kultūru mijiedarbības procesiem hercogistes mazpilsētās 18. gadsimta otrajā pusē referēju es, Aigars Urtāns. Referāts par Bauskas ebreju kopienas vēsturi un kultūru tika nolasīts arī Bauskas pilī notikušajā Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma konferencē.
Muzeja zinātniskie darbinieki – es un R. Ābelnieks – 1999. un 2000. gadā laikrakstā «Bauskas Dzīve» publicējuši rakstu sērijas par pilsētas vēsturi. Šie materiāli apkopoti populārzinātniskam Bauskas pilsētas vēstures izdevumam, ir sākts darbs gatavošanā.
Esmu sācis plašu akadēmisku pētījumu par represijām pret civiliedzīvotājiem nacistu okupācijas laikā Bauskā un apriņķī. Pētījumu paredzēts paplašināt arī par līdzīgiem noziegumiem padomju okupācijas laikā 1940. un 1941. gadā. Šī pētījuma pirmā daļa publicēta Latvijas Universitātes žurnāla «Latvijas Vēsture» 2000. gada 3. numurā, bet turpinājums sekos nākamajos žurnāla numuros.
Veiksmīga sadarbība ar skolēniem
Pilnveidots izstāžu un izglītojošais darbs. Vislielākā muzeja apmeklētāju atsaucība bijusi Bauskas mākslas skolas desmit gadu jubilejas izstādei, Ausekļa Baušķenieka gleznu ekspozīcijai, izstādēm «Lelles» un «Gulta». Pilsētnieku un pilsētas viesu interesi noteikti saistījis modes šovs «Mode cauri laikiem», bet skolu audzēkņus ieinteresējis nu jau par tradīciju kļuvušais skrējiens «Vai tu pazīsti Bausku?».
Vairākas pilsētas un rajona skolas ir noslēgušas sadarbības līgumus, audzēkņiem tā ir iespēja bez maksas mācību gada laikā apmeklēt muzeju. Skolām piedāvājam arī muzeja pedagoģijas stundas, kuru saturs ir aktīva skolēnu līdzdarbošanās kādas tēmas izzināšanā. Pagaidām muzeja speciāliste I. Liniņa izstrādājusi tēmu par akmens laikmeta keramiku, bet perspektīvā paredzētas vēl vairākas tēmas.
Par vēstures mācīšanas problēmām un muzeju lomu jaunatnes nacionāli patriotiskajā audzināšanā referātu Daugavas Vanagu Jaunatnes organizācijas seminārā «Būt Latvijai, būt latviešu tautai» Valmierā lasīja R. Ābelnieks. Muzeja speciālisti piedalījušies arī šīs organizācijas konkursa «Pazīsti savu novadu, pazīsti Latviju» iesūtīto darbu vērtēšanā. Pagājušajā gadā ir izveidoti un ekskursantu grupām vadīti vairāki tūrisma maršruti Bauskā un rajonā. Muzeja krājuma materiāli izmantoti filmas «Latviešu leģions» veidošanā. Tās pirmizrāde Latvijas Televīzijā notika 11. novembrī.
Valsts Nodarbinātības dienests pēc projektu izvērtēšanas par bezdarbnieku nodarbināšanu par labāko atzina muzeja piedāvājumu. Tāpēc visu iepriekšējo gadu muzejā strādāja Nodarbinātības dienesta nosūtītas trīs personas. Tas ir pozitīvs ieguvums ierobežotā budžeta situācijā. Ar papildspēkiem var risināt labiekārtošanas un remonta darbus. Paredzēts ierīkot garderobi un izbūvēt ieeju invalīdiem.
