Bauskas novada domes sēdē, kas notiks 28. janvārī, deputātiem būs jālemj par to, kādu «Rail Baltica» projekta virzību viņi atbalstīs Bauskas novadā. Galvenais, ko vēlas pieprasīt baušķenieki, – lai dzelzceļa tilts pār Mēmeli būtu apvienotais dzelzceļam un automašīnām.
Apvienotajā komiteju sēdē 21. janvārī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (viņš vairs nav Zaļo un zemnieku savienībā, bet ir Nacionālajā apvienībā) informēja, ka notikusi kārtējā tikšanās ar «Rail Baltica» projekta grupu. Saņemta informācija par projekta virzību, apskatīta potenciālā Bauskas stacijas atrašanās vieta, un analizēts iespējamais autoceļu novietojums. Viņš sacīja, ka apspriešanas laikā aktīvi notikusi sadarbība ar deputātu Gati Skurbu no partijas «No sirds Latvijai» kā ar ceļu nozares speciālistu.
Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova skaidro, ka deputātiem jālemj, kuras stacijas novietojuma variantam dot priekšroku. «Par labu atzinām variantu, kas minēts un nosaukts kā numur 1.1. Jāizvirza papildu nosacījumi par transporta kustību, ja tā pie «Rail Baltica» izbūves ies cauri Bauskai. Jāakcentē, ka apvedceļa projekts ir jāiekļauj stratēģijas izstrādē,» sacīja D. Platonova. Vairāk ar pašreizējo situāciju var iepazīties Bauskas novada mājaslapā bauska.lv/lv/pasvaldiba/attistibas-planosana/lokalplanojums/rail-baltica.
«Vēlos jūsu atbalstu, ka mēs prasām arī autoceļa izbūvi pāri Mēmelei. Lai būvniecības laikā iekļauj auto tiltu pār Mēmeli! Lai to darītu tāpat, kā savienotie tilti pāri Daugavai!» aicināja A. Jātnieks. Viņam piekrita neatkarīgais deputāts Uldis Kolužs: «Divus tiltus mums nebūvēs, un viens tilts ir lētāk nekā divi. Vēstulē jāpieprasa, lai transporta plūsmu nevirzītu caur pilsētu.» Tam piekrita arī Raitis Ābelnieks no Nacionālās apvienības: «Ja būs vēl viens tilts, tas būs tālāk prom no dzelzceļa tilta un prasīs vēl papildu nelietderīgi izmantotu zemi. Veidosies mirusī zona, kur neko nevarēs darīt. Viens tilts ļaus ietaupīt zemi. Ja nebūtu precedenta ar tiltu pār Daugavu, tad vēl varētu domāt. Bet Daugavas tilts ir pat krietni sarežģītāks – ir jāuzstāj par tādu Bauskā,» tā R. Ābelnieks.
A. Jātnieks uzsvēra, ka apvedceļu nākotnē paredzēts maksimāli pietuvināt dzelzceļam, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu intensīvo lauksaimniecības zemi.
Pirms balsojuma G. Skurba uzsvēra, ka ļoti jādomā par to, kā plānot transporta plūsmu dzelzceļa būves laikā. «Lielākā daļa novada ceļu nav plānoti tām svaru slodzēm, ar kādām mašīnām vedīs materiālus uz «Rail Baltica» dzelzceļu,» atgādināja deputāts.
Deputāti lēmumprojektu ar grozījumiem virzīja tālāk uz Bauskas novada domes sēdi.
