Pāršķirstot laikabiedru atmiņas un citas liecības, kas atrodamas muzejā, var iztēloties Bauskas pilsētas ikdienu 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā.
Pāršķirstot laikabiedru atmiņas un citas liecības, kas atrodamas muzejā, var iztēloties Bauskas pilsētas ikdienu 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā.
Mazs lauku provinces miestiņš
Bausku 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tēlaini var iedomāties kā mazu lauku provinces pilsētiņu, kas stiepās tikai gar Mēmeles kreiso krastu no toreizējā Plosta tilta tagadējās Rīgas ielas augšgalā līdz lejas dzirnavām tagadējā Dambja ielā. Pilsētas plānojuma divas galvenās ielas bija Lielā iela (saukta arī par Kungu un vēlāk par Dzirnavu – tagadējā Rīgas iela) un Cūku iela (tagadējā Viļa Plūdoņa iela). Abas tās savienoja vairākas šķērsielas, dažas pieguļošās ielas un pilsētas vidū esošais tirgus laukums.
Pārvadā diližanss
Bausku ar «ārpasauli» savienoja satiksmei lietojamais Plosta tilts pāri Mēmelei (celts 1874. gadā), kājinieku laipas tagadējā Mēmeles tilta vietā un pārceltuves prāmis satiksmei pāri Mūsas upei (nedaudz augšpus tagadējam tiltam). Par kājinieku laipu lietošanu un pārceltuves izmantošanu bija jāmaksā. Tiltu pāri Mūsai uzcēla 1888. gadā.
Iebraukšana pilsētā no Rīgas puses notika pa tagadējo Rīgas ielu. No Lietuvas puses iebraukt Bauskā bija iespējams pa tagadējo Brīvības bulvāri, kura malā 19. gadsimta beigās stādīta liepu aleja, un pa tagadējo Pļavu un Salātu ielu garām pilsētas pievārtē esošajam koku pudurim, kas redzams vēl tagad pie Pļavu ielas daudzdzīvokļu namiem. Šis koku puduris ir «Turku kapi», kuros apglabāti 1870. gada krievu turku kara gūstekņi. Ceļš uz pilsētu pa tagadējo Brīvības bulvāri bieži vien mitrākā laikā, it sevišķi pavasaros un rudeņos, kļuva par neizbraucamu dubļu muklāju. Tagadējā Rīgas iela intensīvās satiksmes dēļ bija bruģēta.
Pasažieru satiksmei kalpoja diližanss – liela būda uz ratu riteņiem, kam priekšā aizjūgti četri zirgi. Tajā bija vietas astoņiem braucējiem.
Vairāki simti veikalu
Pilsētas galvenās ielas naktīs apgaismoja ar gāzes laternām, kuras algots pilsētas deģis iededza vakaros. Laterna bija metāla caurule, kurai cauri izvērta stieple ar galā piestiprinātu gāzes lampu. Laternas pamatnē atradās aizslēgts metāla skapītis, kuru vakaros atslēdza, nolaida lejup vadu ar lampu, to aizdedzināja un uzvilka augšā.
Tolaik Bauskā bijis gandrīz simt lielāku un mazāku veikalu. Lielākais un plašākais no tiem ir bijis E. Drenģera koloniālpreču veikals tagadējās Kalna un V. Plūdoņa ielas stūrī.
Diezgan regulāri tirgus laukumā notiekošo gadatirgu neatņemama sastāvdaļa ir bijuši karuseļi, karstie ēdieni (parasti ceptas desas) un mūzika.
Pilsētā atradušies vairāki krogi. Krogs, piemēram, bijis tagadējās V. Plūdoņa ielas 18. namā. Pilsētas turīgāko iedzīvotāju lustīga saviesīgā dzīve un arī uzdzīve notikusi apriņķa muižnieku klubā Kalna ielā (tagadējā Tautas nama ēka, protams, ne tik liela), kā arī Pēterburgas (īpašnieks Lodiņš) un Kurzemes (īpašnieks Drenģers) viesnīcu sarīkojumu zālē.
Kaut arī tirdzniecībā un amatniecībā savā starpā konkurēja ebreji un vācieši, saimnieciskajā rosībā aktīvu dalību ņēmuši arī latvieši – kurpnieks Ķirvelis, grāmatizdevējs Stepermaņu Krustiņš, būvamatnieki (namdaris un mūrnieks) brāļi Boķi, galdnieks Gube, pilsētas vienīgais frizieris Jučiņš, fotogrāfs Tārs un citi.
Sabiedriskās ēkas
Iespaidīgas celtnes pilsētas arhitektūrā 19. gadsimta beigās ir bijušas luterāņu baznīca, Romas katoļu baznīca, arī nomalē esošā pareizticīgo baznīca un 19. gadsimta pirmajā pusē celtā sinagoga blakus T. Lodiņa alus darītavas noliktavām tagadējā Rīgas ielā (sagrauta un nodedzināta 1941. gadā). Ārēji it kā no diviem stāviem veidotā ēka patiesībā bijusi viena liela telpa.
Tolaik Bauskā bijis daudz skolu un katrai no tām bijusi sava ēka. Par to jau laikrakstā ir bijušas publikācijas. Lielākās bija Bauskas apriņķa skola jeb kreicskola, kas 1886. gadā tika pārdēvēta par Bauskas pilsētas skolu (tagadējā Kristīgā pamatskola, tikai divstāvu ēka, jo trešo stāvu uzcēla padomju laikā), Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pakļautībā esošā Bauskas Žibeika komercskola (tagadējās Rīgas un Salātu ielas stūrī), J. Beķeres meiteņu privātģimnāzija un I. Kļaviņas privātģimnāzija.
