«Tiesu sistēmas krīze, iedragāts mundiera gods, jāsasauc ārkārtas tiesnešu konference» – šādi apgalvojumi pēdējā laikā dzirdēti bieži.
“Tiesu sistēmas krīze, iedragāts mundiera gods, jāsasauc ārkārtas tiesnešu konference” – šādi apgalvojumi pēdējā laikā dzirdēti bieži. Viens no iemesliem ir grāmata “Tiesāšanās kā ķēķis”, kurā atklātas advokātu un tiesnešu iespējamās sarunas, spriežot par spriedumiem un tiesu nolēmumiem. Kādā no komentāriem par šo tēmu izskanējis apgalvojums, ka šāds “advokāts Grūtups, iespējams, ir katrā rajonā”.
“Bauskas Dzīve” aicināja izteikties Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāju IVETU ANDŽĀNI.
Kāds ir Bauskas tiesnešu mundieris, vai arī aptraipīts? kā rajona Tiesā jūtama sistēmas krīze?
– Par krīzi nevaram runāt, mums darba ritmu pašlaik traucē remonts. Runājot par tiesneša mundiera godu kopumā, jāsaka – situācija nav patīkama. Tikpat labi arī mūsu tiesnešu vārdi varēja būt šajā grāmatā. Ja Grūtupam būtu vajadzība tolaik piezvanīt, viņš to būtu darījis. Viņam tajā laikā nebija nevienas lietas, ko skatītu Bauskā. Advokāts Grūtups varētu interesēties, kad nozīmēta izskatīšanai konkrēta lieta, kurā viņš piedalās, vai nav iesniegti kādi jauni pierādījumi, vai lieta tiks skatīta, vai ir kāds iesniegums par tās atlikšanu.
Viens no iemesliem, kāpēc šāda situācija izveidojusies, ir tiesnešu un advokātu attiecības. Viņi drīkstot runāt tikai par sadzīves un personiskām lietām, taču labāk nemaz netikties un nekontaktēties. Tādas prasības var izvirzīt Rīgā, vai mazpilsētā tas ir iespējams?
– Kāpēc runāt tikai par tiesnešu un advokātu attiecībām? Ir taču arī vēl prokurori, policisti, notāri, bāriņtiesu priekšsēdētāji, pašvaldību juristi un citi rajonā strādājoši juristi, kā arī jebkurš rajona iedzīvotājs. Nav pareizi, ka tiesnesis ar advokātu nekad nedrīkst tikties. Ir vispārējas lietas, kas ir pārrunājamas, problēmas, kas apspriežamas. Protams, ja runa ir par konkrētu lietu tās izskatīšanas laikā, tad debates var notikt tikai tiesas zālē abām pusēm, advokātiem vai prokuroram un advokātam.
Esmu dzimusi un augusi šeit, zinu lielāko daļu rajona iedzīvotāju, arī advokātus. Visilgāk pazīstu tādus cienījamus advokātus kā Raimondu Cakaru un Gunāru Gaili. Vai man tagad ar viņiem vispār nav jākontaktējas? Viss atkarīgs no tiesneša godīguma. Jāprot norobežot pazīšanos un personiskus kontaktus no darba attiecībām. Es domāju, ka visi Bauskas tiesneši to spēj.
Kā jūs vērtējat grāmatā aprakstītos notikumus, sākot no iespējamā autentiskuma līdz pat savu kolēģu rīcības izvērtējumam?
– Negribu izteikties par kolēģiem, jo man tāpat kā daudziem trūkst ticības šo ierakstu autentiskumam. Ja dzirdētu audioierakstu, domātu citādāk. Lasot grāmatu, jāpiekrīt apgalvojumam, ka parasti cilvēki tā nerunā. Teikumi ir tik neloģiski, nesaprotami, izrautas frāzes no konteksta. Grāmatā viss pateikts pieņēmumu formā, es nevaru pēc šī “daiļdarba” izteikt vērtējumu tajā nosaukto cilvēku rīcībai.
Runājot par it kā nodarīto kaitējumu, jāpiekrīt advokāta Grūtupa domai, ka nevar būt tā, ka visās trijās tiesu instancēs iespējams “izvilkt” cauri nelikumīgu spriedumu.
Cik droši jūs jūtaties, sarunājoties pa telefonu savā kabinetā?
– Neesmu droša, ka arī mani kādreiz kāds nav noklausījies. Tehnoloģiju iespējas mūsdienās to ļauj. Jebkurā gadījumā tas būtu nelikumīgi. Vaina nav likumos, likumu valstī šajā jomā ir pietiekami. Domāju, ka mēģināt kaut ko sarunāt vai slepus izzināt, lai pēc tam ietekmētu pirmās instances tiesu, nav jēgas. Jebkurā gadījumā šādu strīdīgu, apšaubāmu spriedumu kāda no pusēm pārsūdzēs.
***
Uzziņai
Tiesnese I. Andžāne lasītājiem atgādina:
– Tiesā civillietā nevar uzvarēt abas puses. Lai nebūtu jātiesājas, ejiet pie jurista nevis tad, kad kaut kas slikts jau noticis, piemēram, noslēgtais līgums izrādījies neizdevīgs, kāds apkrāpis, bet tad, kad vēlaties veikt kādu darījumu – pirkt, pārdot, aizņemties, aizdot vai ieķīlāt.
– Uzrakstītajam ir ļoti liela nozīme, tāpēc darījumu dokumentos pārdomājiet katru vārdu.
– Ejiet pie jurista, kuram uzticaties, izvēlieties savu advokātu un to nemainiet. Juristu, tāpat kā ārstu, vajag mainīt tikai tad, kad viņš patiešām neko nedara, nevis tad, ja jums nepatīk, ko viņš saka.
– Ne vienmēr prāvu var uzvarēt, pat ja jums ir taisnība. Dažkārt netaisnīgs var būt arī likums. Piemēram, cilvēks uz pirkuma līguma pamata nopircis īpašumu, bet nav to vēl reģistrējis Zemesgrāmatā, iepriekšējais īpašnieks īpašumu uz jauna pirkuma līguma pamata pārdod citai personai, un šī persona uzreiz reģistrē īpašumu Zemesgrāmatā kā savu. Pēc Civillikuma normām, pirmais pircējs paliek bez īpašuma.
– Ja kāds saka, ka viņš var nokārtot lietu un nepieciešams tik un tik iemaksāt tiesnesim, neticiet! Šī nauda noteikti paliks paša “palīga” kabatā.
