Netālu no Baznīckalna un Daugavas, Jaunbūves mikrorajonā, atrodas Bauskas ielas sākums.
Netālu no Baznīckalna un Daugavas, Jaunbūves mikrorajonā, atrodas Bauskas ielas sākums.
Iebraucot Daugavpilī no jebkuras Latvijas puses, jūs noteikti nokļūsit vai nu uz Daugavas, vai 18. novembra ielas. Tās abas ir otras turpinājums un arī galvenā pilsētas satiksmes artērija, kas sākotnēji ved gar Daugavu un saucas upes vārdā. Aiz tilta, strauji pagriežoties, iela iegūst 18. novembra vārdu. Tālāk tā ved pa plūdu aizsargdambi, celtu 19. gadsimtā, pretī Baznīckalnam, kurā izvietojušies četru Latvijai tradicionālu konfesiju – katoļu, luterāņu, pareizticīgo un vecticībnieku – dievnami. Šeit arī meklējama Bauskas iela.
Laikmetīga nosaukumu maiņa
Bauskas ielai raksturīga privātmāju un dažu piecstāvu namu apbūve. Nosaukums iegūts 1934. gada decembrī, pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, stāstīja Daugavpils kultūras aizsardzības pieminekļu inspektore Valentīna Smertjeva. Savukārt cara laikā Daugavpils, toreiz saukta par Dvinsku, ietilpusi Vitebskas guberņā, kad arī sākta šī mikrorajona apbūve. Tagadējās Bauskas ielas pirmais nosaukums bijis Polockas iela. Cariskajā Krievijā projektētās Jaunbūves rajona ielas nodēvējuši Krievijas pilsētu vārdos, jo šajā pilsētas daļā nav varējuši, bet varbūt gluži vienkārši nav vēlējušies atrast vēsturiskus un vietai specifiskus notikumus vai nosaukumus.
Līdzīgi noticis arī 1934. gadā, latviskojot ielu nosaukumus, kad tās saņēmušas Latvijas pilsētu vārdus – Bauskas, Jelgavas, Valmieras, Liepājas. Tā Bauskas iela, piemēram, šķērso gan Kauņas, Ventspils un Dobeles, gan Jelgavas, Grodņas, Tukuma, Liepājas un Valkas ielu.
Celtniecību neplāno
Bauskas iela atrodas Jaunbūves mikrorajona nomalē, tāpēc tur pārsvarā celtas privātmājas. Šeit nekad neesot atradušās ne rūpnīcas, ne uzņēmumi, ne iestādes, stāstīja V. Smertjeva. Par šo ielu pašlaik esot vismazāk vēsturisku faktu un informācijas.
Daugavpils galvenā arhitekte Ģertrūde Kudiņa sacīja, ka Bauskas iela ir 1,9 kilometrus gara. Viņa arī zināja, ka privātmāju celtniecība šajā ielā sākta 20. gadsimta sākumā.
Ejot pa Bauskas ielu, jūs ieraudzīsit tās ievērojamākos objektus – stadionu “Celtnieks”, Daugavpils 12. vidusskolu, Sv. Dievmātes Marijas katoļu baznīcu, Latgales Transporta koledžu. Diemžēl visu šo objektu adrese nav Bauskas iela, bet gan kāda no tās šķērsielām. Galvenā arhitekte informēja, ka nākotnē Bauskas ielā nav plānots celt nekādas jaunas ēkas, jo visa ielai piegulošā teritorija jau esot apbūvēta.
Diemžēl neviens no bijušajiem baušķeniekiem, kuru Daugavpilī droši vien ir vismaz desmit, nedzīvo Bauskas ielā. Taču tas nav traucējis viņiem iepazīties.
