Droši vien kāds paburkšķēs – ir nu gan tēma, kam pievērsties.
Droši vien kāds paburkšķēs – ir nu gan tēma, kam pievērsties. Tomēr atļaušos atgādināt, ka tualete nebeidz būt un vienmēr paliks kulturālas un sakārtotas vides daļa. Man atmiņā ir kādas nelielas kultūras iestādes vadītāja sacītais: «Es obligāti pārbaudu kārtību sanitārajā mezglā. Uzskatu, ka šī ir pirmā vizītkarte, kas vai nu atstāj labu iespaidu par objektu, vai rada gluži pretēju. Sakoptā telpā vai apkārtnē šis elements ir tikpat nozīmīgs kā pārējie.»
Katrs, ja vien padomātu, atcerētos ar labierīcību apmeklējumu saistītus patīkamus un arī nejaukus brīžus. Biju pārsteigta, kad SIA «Uzvaralauks», stāstot par jaunumiem lauksaimnieciskajā ražošanā un rādot tos, neaizmirsa it kā detaļu. Proti, tualetes, kas atrodas līdzās darbnīcām. Zināju, kādas tās bija pirms tam. Tagad sakārtotas, ka prieks tajās ieiet. Telpas izliktas ar flīzēm, šeit var ne tikai rokas nomazgāt. Tobrīd atcerējos labierīcību apmeklējumu kādā jau tagad izputējušā statūtsabiedrībā. Elpa aizrāvās, un pat zuda vēlēšanās «ķemertiņu» izmantot.
Pilsētās parasti vairāk domā par sanitāro mezglu iekārtojumu un uzturēšanu, kaut arī laukos vajadzības katram ir tādas pašas. Pavasarī viesojoties Igaunijas nelielā tautas namā, ievēroju, ka arī vecā ēkā var mūsdienīgi ierīkot sanitāro mezglu. Ēkas ārpuse bija necila, un, sperot kāju pāri slieksnim, jau sāku šaubīties, kur mūsu lielā grupa liksies pēc tālā pārbrauciena. Bet viss bija vienkārši lieliski. Igaunietes klāstīja, cik naudas iegūts, piedaloties projektos, un cik izmantots telpu remontam. Kautrējos vaicāt, vai arī šie līdzekļi tērēti «tai vietiņai». Diemžēl mūspuses lauku kultūras iestādēs, kuras gadījies apmeklēt, vēl neesmu redzējusi tik labu tualeti. Kaut arī brīvdabas plašos sarīkojumos jau ierasts izmantot pārvietojamās tualetes, nereti to ir par maz.
Uzturoties Igaunijā, naktsmājas mums piedāvāja kādā klusā lauku sētā, kur dzīvo cienījama vecuma kundze. Sagaidot viešņas un parādot telpas, viņa tūlīt atvainojās, ka tualete nav vis ēkā, bet jāiet laukā. Mierinājām sirmo kundzi, lai neraizējas. Tīrajā koka minimājiņā sēdpodam bija uzlikts pat mīksts klājums. Ja vien saimnieks domā par šīm lietām, viņš spēj rast visādu risinājumu. Ciemojoties Rendā pie Bergmaņu saimes, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, redzēju īpašas labierīcības, no kurām telpās nav smakas noplūdes. Saimnieki sacīja, ka vajadzīgi lieli pūliņi, lai tā ierīkotu šādu mazu, bet svarīgu nama stūrīti. Bet tāda «vizītkarte» paliek atmiņā.
