Mūsu ikdienā ienāca Ziemassvētki. Paši gaišākie svētki pašā tumšākajā gada laikā. Šogad adventes laikā Ziemassvētkos trūka daudz kas no tā, pie kā mēs bijām tik ļoti pieraduši. Ziemassvētku tirdziņi, dāvanu iepirkšanas drudzis, kopīgu svinību plānošana, brīvdabas koncerti un vēl, un vēl, un vēl… Ir neierasti, bet ir kāds pluss šajā visā. Vismaz es jau pirms daudziem gadiem ilgojos Ziemassvētkus sagaidīt atturībā, nerosīties, bez svētku stresa, bet ar laiku pat atmetu šo domu, jo tas taču šķita neiespējami. Bet kā ir šogad? Šogad mēs vienkārši bijām spiesti sagaidīt Ziemassvētkus mierīgi.
Jo Ziemassvētki jau vienalga bija – tos cilvēki ir atzīmējuši arī kara laikā, arī izsūtījumā, arī ieslodzījumā – pat necilvēcīgos apstākļos. Bet tagad mums tika dota iespēja šos svētkus sagaidīt mierīgi. Un tie notika.
Šī gada brīnums
Gadumiju gaidot, atskatoties uz paveikto, informēju, ka Budbergas Sv. Pāvila draudze ir iegājusi finiša taisnē ar baznīcas torņa atjaunošanas un ēkas sakopšanas darbiem. Pēc projekta izstrādes un saskaņošanām visās nepieciešamajās instancēs ir tapusi torņa metāla konstrukcija, kas tiks apšūta ar skārdu un pēc pamatnes sagatavošanas tiks nostiprināta savā vietā. Tas arī ir viens no mūsu baznīcas brīnumiem. Pirms septiņiem gadiem atjaunojām ērģeles, un tagad, pateicoties daudziem cilvēkiem, taps arī tornis.
Sirsnīgs paldies visiem mūsu draugiem un atbalstītājiem, Brunavas pagasta pārvaldes vadītājai Baibai Marčenkovai un viņas kolēģiem. Pateicamies Lauku atbalsta dienestam. Paldies Salvim Kalniņam, Mārtiņam Purviņam, Lilitai Gudžai, Aleksandram Bezdenižniham, Mārim Kovalam, Guntai Purviņai un Ārim Lānso, Ivaram Putniņam, Artim Červinskim un visiem daudzajiem mūsu ziedotājiem, kuru visu sarakstu neuzdrošinos publicēt. Bet jūs neviens neesat aizmirsti: «Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.» (Gal. 6:9 –10)
