Pēc pirmā studiju gada augstskolā Airisa (vārds mainīts) saprata, ka jāmeklē iespēja piepelnīties.
Pēc pirmā studiju gada augstskolā Airisa (vārds mainīts) saprata, ka jāmeklē iespēja piepelnīties.
Izlasījusi vairāku firmu sludinājumus par iespējām strādāt ārzemēs, viņa nolēma uz gadu pārtraukt mācības un doties uz Vāciju. Auklītes darbs šķita piemērots, turklāt dažas paziņas mājās atgriezās sajūsminātas un apmierinātas.
Māmuļas sirds nekļūdās
Taču… jau pēc trim mēnešiem Airisa atgriezās Latvijā. Sarunai ar «Bauskas Dzīvi» meitene piekrita tikai tāpēc, ka viņas rūgtā pieredze varētu noderēt līdzaudzēm.
Ģimene, kura izvēlējusies Airisu darbam, dzīvo kādas lielas pilsētas tuvumā Vācijā. Pirms došanās ceļā nākamā saimniece vairākkārt zvanījusi uz Latviju. Sarunas notikušas angliski, jo vācu valodu Airisa neprata. Viņa cerēja to apgūt. Saimniece iedrošināja, solot sapratni, neapgrūtinošu sadzīvi, izdevīgu darba laiku un atbilstošu samaksu. Tā rakstīts arī līgumā, kas noslēgts ar kādu firmu Vācijā, kuras starpniece meklējama tepat Zemgalē.
Pārdomājot, kā meita posusies ceļam, Airisas māmuļu neesot atstājis nemiers. Tāpēc viņa meitai iedevusi naudu arī atpakaļceļam un stingri ieteikusi pasi vienmēr glabāt pie sevis. Atklājies, ka māmuļas padoms bijis ļoti vērtīgs.
Saprotot, kā jutusies Pelnrušķīte
Nokļuvusi līdz norādītajai vietai Vācijā, Airisa uzzinājusi, ka līdz saimnieku mājām viņai jābrauc vēl 15 kilometru. Taksometru palīdzējusi sameklēt sieviete, ar kuru meitene iepazinusies brauciena laikā. Viņa gan brīnījusies, ka autostacijā jaunietei nav pretī sagaidītāju.
Izkāpjot pie mājas, kurā viņai būtu bijis jāstrādā nākamais gads, Airisa sastapusi nākamo saimnieci. Tā paskaidrojusi, ka tieši pašlaik ģimene uz vairākām dienām aizceļo un meitenei mājās būs jāpaliek vienai. Tikai tad Airisa uzzinājusi, ka viņai paredzēti nevis auklītes, bet gan mājkalpotājas pienākumi. Abiem bērniem – 14 un 18 gadu veciem zēniem – nekāda pieskatīšana nebija vajadzīga. Toties mājā – astoņas istabas, bēniņi un pagrabs, garāža un dārzs. Vajadzēja gatavot ēdienu, mazgāt traukus, kopt telpas un mājas apkārtni. Īpaša aprūpe bija paredzēta sunim, ar kuru Airisai nācās iet pastaigā vairākas stundas dienā jebkuros laika apstākļos.
Airisa atzina, ka viņas pienākumi bijuši izpildāmi. Taču, lai kā viņa centusies, saimniecei nekad pa prātam nevarējusi izdarīt. «Reizēm jutos kā Pelnrušķīte ļaunās pamātes pajumtē, divu mēnešu laikā nedzirdēju labu vārdu, uzslavu, smaidu,» atzina jauniete. Uz jautājumu, kad varēs sākt apmeklēt vācu valodas kursus, saimniece atbildējusi, ka līgumā tas nav paredzēts. Kurš tad vakaros izvedīšot suni?
Ikdiena kļūst neizturama
Airisa atcerējusies, ka līgums, ko viņai Latvijā devusi parakstīt firmas pārstāve, bijis vācu valodā. Iespējams, ka meitene tiešām nav sapratusi, kādi būs viņas darba uzdevumi, alga un citi noteikumi. Mēģinot zvanīt uz līgumā norādīto firmas telefonu, Airisa uzzinājusi vien to, ka tā atrodas citā Vācijas pavalstī un pa telefonu nekādus paskaidrojumus nesniedz.
Strīds sekojis strīdam, saimniece viesstrādniecei arvien biežāk pārmetusi, ka viņa esot slinka, neglīta, netīrīga, neveikla. Morālais «presings» un gaisotne, kad, sievietes uzkurināti, par meiteni sākuši ņirgāties arī abi dēli un viņu tēvs, kļuvusi neizturama.
Firmas pārstāve nav sameklējama
Iepērkoties netālās pilsētiņas veikalā, Airisa bija iepazinusies ar kādu tur dzīvojošu latviešu pensionāru pāri. Izmisuma mākta, jauniete zvanījusi viņiem, lūdzot palīdzību. Savākusi mantas, nesaņemot visu naudu par nostrādāto laiku, Airisa pametusi saimniekus un bijusi pateicīga nejauši sastaptajiem paziņām, kuri viņai uz dažām dienām piedāvājuši pajumti. Šajā laikā Airisa paspējusi noskaidrot, ka, izmantojot bezvīzu režīma priekšrocības, viņa Vācijā drīkst uzturēties tikai trīs mēnešus kā tūriste, nevis strādāt. Nācies sagaidīt starptautiskā ekspreša kārtējo reisu un braukt mājās.
Pirms došanās strādāt uz ārzemēm jācenšas rūpīgi pārbaudīt visu, ko vien var, tagad saka Airisa. Atceroties rūgtos piedzīvojumus svešā zemē un svešos ļaudīs, Airisa atzina, ka arī tā ir pieredze un krietna mācība. Pēc atgriešanās Latvijā ar firmas pārstāvi nav izdevies sazināties. Mobilais tālrunis atvienots.
