Visi runā par bērnu tiesībām un gadījumiem, kad tās pārkāptas. Bet kādi ir likumos noteiktie bērnu pienākumi?
Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka bērns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Saskaņā ar šo likumu ir noteiktas ne tikai bērna tiesības, bet arī pienākumi mājās un pret sabiedrību.
Bērna pienākumi mājās ir atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos. Juristi skaidro, ka mājas darbi ir vecāku un ģimenes saprāta jautājums, izvērtējot bērna vecumu un spējas. Likumā minēts, ka bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma ir pienākums sargāt savu veselību. Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem, jāievēro likumi un sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi.
Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu, pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Viņam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi. Civillikuma sadaļā «Vecāku un bērnu personiskās attiecības» noteikts: «Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājās darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta.»
Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli. Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka viņi bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu. Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.
