No 1996. gada 1. marta līdz 1997. gada 1. decembrim, izpildot likumu «Par bāriņtiesām un pagasttiesām», Latvijā pašvaldības izveidojušas 565 bāriņtiesas un pagasttiesas.
No 1996. gada 1. marta līdz 1997. gada 1. decembrim, izpildot likumu «Par bāriņtiesām un pagasttiesām», Latvijā pašvaldības izveidojušas 565 bāriņtiesas un pagasttiesas. Vairākām pagasttiesām apvienojoties, šī gada 1. janvārī valstī darbojās 77 bāriņtiesas un 475 pagasttiesas.
«Kā viena no būtiskākajām problēmām bāriņtiesu (pagasttiesu) darbā ir darbinieku apmaksa un regulāra kvalifikācijas paaugstināšana». Tā norādīts Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta pārskatā par pagājušo gadu.
1. janvārī Bauskas rajonā aizbildniecībā atradās 179 bērni, no tiem 37 – Bauskā. Pagājušajā gadā aizbildnība nodibināta 30 bērniem (Bauskā – 11), par aizbildņiem iecelti 22 cilvēki (Bauskā – astoņi). 1. janvārī aizbildņa tiesības bija 148 cilvēkiem (Bauskā – 33). Valstī kopumā 1. janvārī aizbildniecībā atradās 6580 bērnu ar 5093 aizbildņiem.
Kāds viedoklis ir bāriņtiesu un pagasttiesu darbiniekiem, kuri vistiešāk saistīti ar nelabvēlīgo ģimeņu bērnu likteņiem?
Velta Ločmele, Bauskas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja:
– Daudziem bērniem jāmācās zagt, lai izdzīvotu. Šovasar valdībā pieņemts «Bērnu tiesību aizsardzības likums». Baidos, ka tas ir kārtējais deklaratīvais dokuments, jo tas daudzas rūpes kārtējo reizi atstāj pašvaldībām. Piemēram, pašvaldību uzdevums ir «sniegt palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošajam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu, vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu… Nodrošināt bērnam tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību»… Vai pašvaldība to šodienas apstākļos spēj?
Visvairāk mani šokē bērnu vecāku bezatbildība, vienaldzība, bezpalīdzība, alkoholisms. Viens otrs nodzeras, jo nevar atrast darbu, nav pieradis par sevi rūpēties. Netrūkst darbaspējīgu vecāku, kuri sūrojas – mums neviens nepalīdz… Citi uzskata par pazemojumu strādāt vienkāršus darbus, daži nespēj atrast darbu tāpēc, ka viņi ir pārāk kautrīgi un jau pēc pirmā atteikuma «nolaiž rokas».
Manuprāt, jābūt obligātai vidējai izglītībai un jānodrošina izglītošanās iespēja tiem bērniem, kurus vecāki nelaiž skolā. Ir jāstrādā ar ģimenēm, vecākiem.
Dace Peņķe, Bārbeles pagasttiesas priekšsēdētāja:
– Mūsdienu sabiedrībā bērns ir pilnīgi neaizsargāts. Valstī nav likuma, kas vecākiem noteiktu stingru atbildību par bērnu. Tādēļ nav brīnums, ka bieži runājam par vardarbību pret bērniem.
Valstī apstiprināti jaunie pabalsti bērnu audzināšanai, bet nav noslēpums, ka daudzās nelabvēlīgās ģimenēs pabalstu izmanto grādīgo dzērienu iegādei. Pieļauju, ka pabalstu paaugstināšana veicinās jaundzimušo skaita palielināšanos. Bet vai visi šie jaundzimušie saņems pienācīgu atbalstu un aprūpi – tas ir cits jautājums.
Valstij un pašvaldībām ir jāatrod līdzekļi to bērnu atbalstam, kas iet skolā un kuru vecāki jūt atbildību, rūpējas par bērnu, lai arī cik viņi būtu trūcīgi.
Bāriņtiesa ir pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, tā palīdz arī mantojuma lietu kārtošanā.
Pagasttiesa ir pagasta pašvaldības izveidota iestāde, kas veic bāriņtiesas uzdevumus un pilda notariālās funkcijas pagastā. Bāriņtiesa (pagasttiesa) izšķir vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās, aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses, kārto aizgādnības jautājumus.
Aizbildnība tiek nodibināta pār nepilngadīgajiem: ja abi vecāki miruši; ja atņemta vai pārtraukta vecāku vara; ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā. Vecāku varu pārtraukt var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet atņemt vai atjaunot – tiesa pēc bāriņtiesas ierosinājuma.
