«Bauskas Dzīve» jau informēja, ka Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija uzņemta par pilntiesīgu biedri SOS-Kinderdorf starptautiskajā organizācijā.
«Bauskas Dzīve» jau informēja, ka Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija uzņemta par pilntiesīgu biedri SOS-Kinderdorf starptautiskajā organizācijā.
SOS-Kinderdorf 16. asamblejā 24. jūnijā Imstā (Tirole, Austrija) šai organizācijai pievienojās septiņi jauni asociētie locekļi no: Armēnijas, Gruzijas, Kirgizstanas, Ugandas, Uzbekistanas, Zambijas un Latvijas.
Mūsu valsti SOS ciematu asociāciju asamblejā pārstāvēja Māra Bite, šīs asociācijas valdes priekšsēdētāja, arī Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja.
Atgādinām, ka Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija dibināta pirms gada, asociācija aicina jaunus biedrus par atbalstītājiem un biedriem šajā organizācijā, kuras uzdevums un pienākums – rūpes par tiem bērniem, kam klājas grūti.
Labvēlība pārvar robežas un nesaskaņas
Lielajā starptautiskajā forumā bija dalībnieki no 102 valstīm. Šie cilvēki pārstāv tik dažādas rases, kultūras, reliģijas, uzskatus. Daudzi SOS kustības aktīvisti ieradušies no postkomunisma zemēm, arī no Krievijas. Bet asamblejas dienās pāri visam staroja tikai labvēlība, līdzcietība. Robežas un politiskās nesaskaņas bija zudušas. Vienoja bērni, viņu problēmas un nākotne. «Vismaz es šīs dienas Imstā uztvēru un izjutu tikai tā. Bērni ir tie, kuru vārdā mēs spējam uzvarēt un pārvarēt jebkuru ienaidu. Satikos ar maskavieti Jeļenu Bruskovu, kura par SOS ciematiem un SOS ideju Krievijā uzrakstījusi grāmatu un kura ļoti vēlas atbraukt pie mums uz Latviju, uz Īslīci. Viņa man skaidri pateica, ka vairums ļaužu Maskavā atbalsta Latvijas centienus un nepiekrīt oficiālajai Krievijas nostājai attiecībā pret mūsu valsti,» stāsta M. Bite.
Somijas SOS bērnu ciematu asociācijas izpilddirektors Sepo Sauro bijis pirmais, kurš apsveicis Latvijas pārstāvi ar uzņemšanu starptautiskajā organizācijā. Viņš izteicis vēlmi sadarboties ar Īslīces SOS bērnu ciematu, sniegt nepieciešamo palīdzību, jo somiem šajā jomā ir ilggadēja pieredze.
Imstā ir pasaulē pirmais SOS ciemats
Tirolē, Alpu pakājē, 1949. gadā tika izveidots pirmais SOS ciemats bāriņbērniem. Pēc Otrā pasaules kara viņu bija daudz, arī vientu- ļo sieviešu, atraitņu bija pārāk daudz… Tādēļ Hermanam Gmeineram, kurš tad studēja medicīnu Insbrukas Universitātē, radās ideja izveidot bērniem ciematus, kuros SOS mammas viņus audzinātu ģimenei līdzīgos apstākļos. Imsta ir 60 kilometru no Insbrukas. No šejienes sākusi pasauli «pārstaigāt» humānā SOS filozofija, kas otro gadu mājo arī pie mums, Īslīcē.
Māra Bite viesojusies Imstas SOS ciemata ģimenes mājā, kur desmit gadu par mammu strādā Kristīne. Viens no viņas pirmajiem dēliem jau liels, pašam mazi bērniņi, bet joprojām apciemojot mammu Imstas ciematā. Kristīnei tas ir liels gandarījums, kad atbrauc dēls un mazbērni. Šādas situācijas tikai apliecina SOS kustības dzīvotspēju un lielo jēgu.
Lielās dažādības saskares punkti
SOS-Kinderdorf starptautiskās organizācijas 16. asamblejā pasaules dažādība bija jauki jaušama. Valstu pārstāvji tērpušies savos nacionālajos tautas kostīmos. Bija, protams, latviešu mentalitātei un uztverei dīvainākas lietas. Piemēram, Kazahstanas un Kirgizstanas valstu prezidentu kundzes teica runas, kas stipri atgādināja Staļina un Brežņeva laiku «paldies partijai, valdībai un tautu tēvam». Jā, Imstā forumā tiešām piedalījās Kazahstanas Republikas pirmā lēdija Sāra Nazarbajeva. Šīm dāmām līdzi brauca pulks miesassargu. Dilbarai Gulijamova kundzei no Uzbekistanas bija burvīgs, zelta diegiem šūts tērps… citas līdzi «neturēja». Bet tie, protams, sīkumi izklaidei. Jo, kā jau publikācijas sākumā minējām, – mēs katrs nākam no dažādām kultūrām, bet SOS ideja šajā situācijā ir vienojošā un pārāka par visu. «Un tā ir brīnišķīga sajūta – būt atšķirīgam, bet just, ka ir saskares punkti, kuros saprotas raibās pasaules miljoni. Bērni tiešām visā pasaulē – no Latvijas līdz Bolīvijai, no Krievijas līdz Kenijai – ir vienādi, un viņiem visā pasaulē ir vajadzīga mīlestība un aprūpe,» atzīst Māra Bite.
