Daudzbērnu ģimenes mamma Linda Ratiņika pastāstīja, ka «Covid-19» gada sākumā attālinātās mācības bērniem bija ļoti sarežģītas. «Ģimenē no astoņiem bērniem skolā mācās pieci. Pērn sākumskolas audzēkņiem bija grūti iesākt darbu ar tehnoloģijām, tāpēc palīdzēju, cik varēju. Tagad, kad attālinātās mācības ir kļuvušas par ierastām, bērni vēlas doties atpakaļ uz skolu, tikties ar klasesbiedriem un skolotājiem. Jūtu, ka bērni ir kļuvuši miegaināki, nogurušāki, jo mācīšanās, izmantojot viedierīces, prasa ļoti daudz uzmanības. Redzu, ka viņi grib pagulēt, atpūsties, turpretī pirms «Covid-19» bērni būtu gājuši laukā pastaigāties,» situāciju raksturo L. Ratiņika, «meitai, kas mācās 10. klasē, ir ļoti liela slodze, uz mācību gada beigām ir grūtāk koncentrēties, jo pagājis ilgs laiks, kad par labāko saziņu ar skolotājiem kļuvusi attālinātā vide. Spriedze ir liela. Ir grūti atrast ideālo vidi, jo dažreiz sanāk, ka mācību stundas pieciem bērniem norit vienlaicīgi, bet ir vajadzīgs klusums.»
Linda Ratiņika uzskata, ka šis laiks bērniem ir iemācījis patstāvību, prasmi organizēties un domāt pašam. «Bērnus vajag atbalstīt. Skolā bija izveidots vienots ritms, bet tagad socializēšanās izpaliek, un tas ir attālināto mācību lielākais mīnuss. Ir jūtams regress, jo bērniem trūkst komunikācijas ar sev līdzīgajiem. Toties tehnoloģijas šī gada laikā ir strauji attīstījušās,» pārliecināta Linda Ratiņika.
Viņa stāsta, ka pašai ir «kā pa kalniem». «Vienu mirkli liekas, ka viss ir sakārtojies, bet tad, kad atslābstu, viss palaižas vaļā un aiziet pašplūsmā. Tuvojas gada beigas, un ir saspringums. Mammai jābūt psiholoģei, ir jādomā risinājumi, lai visai ģimenei būtu labi. Spriedze ir, bet to var izdarīt,» teic L. Ratiņika, «jāatceras laiki, kad pati biju bērns, nomierinos, domāju loģiski, un tad viss sanāk. Ļoti palīdz kopā ar ģimeni pavadītais laiks. Bērniem ir svarīgi likt saprast, ka viņi nav vieni.»
Astoņu bērnu mamma uzskata, ka šis gads cilvēkiem licis vairāk pārdomāt savu rīcību. «Cilvēki sāk piebremzēt savu dzīves ritmu, pievērst uzmanību tam, kam iepriekš nebija laika. Cilvēki sāk piedomāt pie sevis. Sāk piebremzēt savu dzīves ritmu, pievērst uzmanību tam, kam nebija laika. Manā ģimenē esam kopā, sarunājamies par to, par ko iepriekš nerunājām. Liekas, ka cilvēki kļūst arvien saliedētāki, izpalīdzīgāki un laipnāki, viņi sāk domāt citādāk, plašāk,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja Linda Ratiņika.
