Vairāk nekā pusē jeb 57 procentos skolu ēdienkaršu produktu enerģētiskā vērtība neatbilst Latvijas Pārtikas centra ieteiktām normām.
Vairāk nekā pusē jeb 57 procentos skolu ēdienkaršu produktu enerģētiskā vērtība neatbilst Latvijas Pārtikas centra (LPC) ieteiktām normām.
Šādu secinājumu par skolēnu ēdināšanas kvalitāti saskaņā ar pētījumu par viņu uzturu sniegusi Velga Bražņevica, LPC Uztura politikas daļas vadītāja. Jāuzsver, ka aptauja veikta tikai 23 valsts mācību iestādēs (kopskaits – 1027), bet secinājumi tiek vispārināti. Aptaujas rezultātus prezentēja 19. maijā, kad LPC aicināja ciemos žurnālistus un interesentus.
Prasības neatbilst iespējām
Arī «Bauskas Dzīve» veikusi aptauju par skolēnu ēdināšanu, iegūtas atbildes no rajona 11 mācību iestādēm. Tās liecina, ka skolēnu barošana pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos ir nepieciešama, jo bērni nevar garo skolas dienu vadīt neēduši. Materiāls ir sagatavots publicēšanai un liecina, ka vairumā skolu iespēju pusdienot izmanto lielākā daļa audzēkņu.
Tomēr LPC aptauja rāda, ka 82 procentos gadījumu skolu ēdienkartes saturs neatbilst LPC rekomendācijām. Visu pētījumā aptaujāto skolu ēdienkaršu uzturvielu attiecības ir nepareizas. Turklāt vairumā skolu ēdnīcu netiek ievērotas arī higiēnas normas. LPC izstrādātie skolēnu ēdināšanas noteikumi ir tik strikti, ka šķiet – drīz bērnus vispār nebaros. Prasības neatbilst reālām iespējām.
Dienas laikā augļi vai dārzeņi ir jāēd sešas reizes, norāda V. Bražņevica. Taču aptaujā secināts, ka puse skolēnu tikai vienreiz dienā ēd augļus vai dārzeņus, pārējie šādu pārtiku lieto vēl retāk. Toties daudz iecienītāki ir saldumi, kas nav uzskatāmi par veselīgu uzturu, bet lielākā daļa bērnu tos ēd katru dienu.
Vairāku faktoru ietekmē
Baltijas Eiropas reģiona valstu vidū Latvijā ir visaugstākā cilvēku mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām, uzsver V. Bražņevica. Ir pierādīts, ka trešdaļā gadījumu sirds un asinsvadu slimības izraisa cilvēku aptaukošanās.
2002. gadā LPC izstrādāja veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem. Izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīti 2003. gadā izstrādātie veselīga uztura ieteikumi bērniem un centra sagatavotās pamatnostādnes «Veselīgs uzturs 2003. – 2013. gadam». Tie ir desmit dažādi aspekti, kas veicina veselīga uztura paradumu kopšanu. Veselību ietekmē dažādi faktori, un starp tiem ir fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psihosociālie, ar cilvēku dzīvesveidu un paradumiem saistītie faktori, kā arī nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, nedroša seksuālā uzvedība, sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība un citi.
