Skolēnu interešu izglītībai šajā mācību gadā samazināts finansējums.
Skolēnu interešu izglītībai šajā mācību gadā samazināts finansējums.
Dzird runājam, ka interešu izglītības jautājumu risināšanu ar laiku uzticēšot pašvaldībām.
Interešu grupas ir nepieciešamas
Par to ļoti nobažījusies Viesturu pagasta Bērsteles pamatskolas direktore Aija Udalova: «Tad laukos nekas nenotiks! Pulciņi darbosies vienīgi Bauskā vai dažos turīgos pagastos. Uzskatu, ka interešu grupas skolēnu attīstībai ir nepieciešamas. Nevienam nedrīkstētu liegt sevi izpaust!»
Bērsteles pamatskolā darbojas ap desmit interešu pulciņu. To vadītāji, atkarībā no stāža un slodzes, mēnesī saņem no Ls 7 līdz Ls 20. Ja naudas būs vēl mazāk, zudīs motivācija strādāt. Direktore uzskata, ka interešu grupu vadītājiem slodze ir milzīga.
Viņa min pamatskolas ārpusklases darba organizētāju Evriku Vēveri, kura prasmīgi un radoši organizē interešu grupu darbu. Šajā jomā vislielākā pieredze ir vizuālās mākslas skolotājai Guntai Šurnai. Jau astoto gadu Gunta vada šūšanas un piegriešanas pulciņu. Pēc pagasta jauniešu ierosinājuma skolotāja nesen sāka vadīt otru grupu. To apmeklē bērstelietes, kuras mācās vidusskolā.
Jaunu apģērbu darina paši
Pulciņa vadītāja Gunta Šurna stāsta: «Statistika rāda, ka 76 procenti Bērsteles pamatskolas meiteņu darbojas šūšanas pulciņā. Rajona mācību iestāžu ikgadējā tērpu skatē mūsu audzēknes allaž saņēmušas godalgas.» Pašu darinātu tērpu parādi organizē rajona mājturības skolotāju metodiskā apvienība. Jau sākusies gatavošanās kārtējam konkursam. Tas notiks Bauskā 24. februārī.
Kopā ar skolēniem Gunta Šurna iekārtojusi vizuālās mākslas, šūšanas un mājturības kabinetu. «Skroderdarbnīca» atrodas plašā telpā, kur ir vieta četrām šujmašīnām, apģērbu piegriešanas galdiem un tērpu demonstrēšanai. Maldīgs šķiet uzskats, ka mūsdienu jaunietes nevēlas apgūt sadzīvē visnepieciešamākās iemaņas. «Kā meitene no trūcīgas ģimenes var tikt pie jaunas kleitas? Mamma veikalā nenopirks, jo darba un naudas nav. Atliek šūt pašai. Trūkums reizēm var kļūt par stimulu aktīvai darbībai. Žēl, protams, ka pagasta iedzīvotāji kļūst aizvien nabadzīgāki. Bērni nevar pat audumu nopirkt. Manas kolēģes nes uz skolu drānas. Tās izmazgājam, rūpīgi izārdām un veidojam jaunus tērpus,» vērojumus klāsta Gunta Šurna.
Mazie zēni šuj spilvenus
Šūšanas pulciņa pirmās dalībnieces jau kļuvušas pieaugušas, tomēr viņas raksta vēstules skolotājai, interesējas par notikumiem vecajā skolā. Gunta lepojas, ka viņas bijusī audzēkne Marina Zjukina Maskavā studē tērpu modelēšanu, piedalās modes skatēs. Marinas sūtītās fotogrāfijas Gunta rāda ciemiņiem, bet viņas vēstuļu saturu pārrunā ar šūšanas pulciņa dalībniecēm.
Interese par jaunu tērpu darināšanu radusies arī trešklasniecēm. Gunta atzīst, ka šajā vecumā meitenes labi apgūst vienkāršas iemaņas. Piegrieztņu konstruēšanas principus varot sākt mācīt piektās klases skolniecēm.
Šuvēju darbnīcā mēdzot iegriezties arī jaunāko klašu zēni. Gunta viņiem māca šūt spilvenus. «Ar to arī viss beidzas. Nezinu, varbūt zēni kļūst lielāki un sāk kautrēties nodarboties ar «sieviešu lietām»,» prāto pasniedzēja. Tomēr rīkoties ar šujmašīnu viņi ir iemācījušies.
Arī puikas pie plīts
Direktore lepojas, ka beidzot izdevies iekārtot atsevišķu mājturības kabinetu. Tajā atrodas viss darbam nepieciešamais – lietota elektriskā plīts, ledusskapis, galdi un virtuves skapīši, kas saņemti «mantojumā» no likvidētās Viesturu sākumskolas. Mēbeles ir vecas. Diez vai kāds namsaimnieks savā virtuvē novietotu arhaiskos skapīšus, taču skola nevar tikt pie jauniem. Mēbeļu virsmas nokrāsotas spilgti oranžā tonī, radot telpā dzīvīgu noskaņu.
Aija Udalova stāsta, ka mājturības stundas tiek organizētas pēc mācību priekšmeta jaunās programmas. Tās pamatprincips – stingri nešķirot zēnu un meiteņu darbus. Tādēļ puikas pirmajā semestrī mācās gatavot ēdienus, bet otrajā semestrī strādā kokamatniecības darbnīcā. Skolotājas atzīst, ka mājturības kabinets zēniem šķietot diezgan vilinošs un viņi darbojoties ar prieku.
Padomus sniegs dizainers
Mācību iestādes līdzekļi ir ļoti pieticīgi, tāpēc lielākus pirkumus nevar veikt. Mājīgas vides veidošanā nāk talkā pedagogu idejas. Gunta Šurna kopā ar interešu pulciņu dalībniekiem reiz nolēmusi vecus palagus pārveidot par glītiem aizkariem. Tie darināti batikas tehnikā. Aizkaru «izcelsmi» vizuālās mākslas kabinetā nevarētu noteikt neviens svešinieks.
Skolas noformējumā nepieciešams vienots stils, uzskata direktore. Tādēļ nolemts palīgā aicināt dizaineru. Šonedēļ Bērsteles pamatskolā ieradīsies SIA «Eila» speciālists Ainārs Pastors. Kopā ar mācību iestādes vadību tiks meklēti risinājumi interjeru pārkārtošanā.
Nav zināms, vai būs līdzekļi remontam, taču ir darbi, ko skolēni un pasniedzēji var veikt paši. Tālab projektu nedēļā, kas sāksies februārī, vecākajām klasēm noteikts vienots temats – interjera elementu un detaļu veidošana. Pēc konsultēšanās ar dizaineru klasēm sadalīs pienākumus. Procesā iesaistīsies arī pedagogi un tehniskais personāls.
