Eiropieši nekaro ar bērniem, aktu zāli nepārvērš par elli, nešauj mugurā tai mazai, kura skolā atnāca ar lelli.
Eiropieši nekaro ar bērniem,
aktu zāli nepārvērš par elli,
nešauj mugurā tai mazai,
kura skolā atnāca ar lelli.
Zālē nestāv grāmatas
un mīnas,
nekarājas tā kā konfektes
uz egles
nāvējošas bumbas tā kā peklē,
apkārt neskatās neviens
ar smīnu.
Tikai teroristi uzdrīkstējās
tā kā vilki baltā dienā ienākt
skolā, kad tur sapulcējās
bērni, un ar briesmām ielenkt.
Nāves briesmas – spridzekļi un
lodes,
nāves bailes iemiesojās NĀVĒ,
it kā NĀVE šodien ienāk modē,
it kā rožu baltā dienā nav(a).
Traka diena – tā kā īsta elle.
Zālē bumba karājas zem groza.
Dzeja apklust. Atskan rupja
proza.
Mazās nav. Un cauršauta ir lelle…
Nāves briesmas pārņem tā kā
liesmas
ļaužu pilno zāli, pārņem skolu.
Bailēs nevar paslēpties zem sola,
visur apkārt nāve ir un briesmas.
Daži tēvi ķeras jau pie bisēm,
šauj uz teroristiem nāves kaujā.
Vai tā ir Zinību diena? Īsi
sakot – tā ir melna Nāves krauja…
Tie ir kapi – daudzi,
daudzi zārki –
apraudāti Osetijas bērni.
Tā ir Melna diena, ļoti melna,
tā ir šaušana tik ļoti barga…
…Monumentu uzcels skolas vietā,
tur, kur krita kādi 300 bērni.
Cilvēcei šī vieta būs tik svēta,
tā kā lūgums:
“Nešaujiet uz bērniem!”