No 19. līdz 25. aprīlim Latvijā turpinās bibliotēku nedēļa.
No 19. līdz 25. aprīlim Latvijā turpinās bibliotēku nedēļa. Tās mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību bibliotēku darba problēmām, informēt par to funkcijām un pakalpojumiem. Šie jautājumi tika plaši iztirzāti Latvijas pagastu bibliotekāru 2. kongresā. Tas notika 20. un 21. aprīlī Jūrmalā.
Bauskas rajona Padome bibliotēku nedēļā visām mūsu rajona bibliotēkām uzdāvināja tūrisma ceļvedi «Bauska un tās apkārtne».
Laikraksta atvērumā piedāvājam ieskatu Bauskas rajona bibliotēku tīkla darbībā. Pašlaik to attīstībā sācies svarīgs process, jo bibliotēkas no grāmatu krātuvēm pakāpeniski pārtop par moderniem informācijas centriem.
Mūsu rajonā darbojas 37 bibliotēkas – Bauskas rajona Centrālā, Bauskas rajona Bērnu un 35 pagastu bibliotēkas.
Lielākajā daļā pagastu atrodas divas bibliotēkas, bet Iecavas pagastā darbojas sešas, Vecumnieku pagastā – četras. Mežotnes un Vecsaules pagastā ir pa trim bibliotēkām.
Centrālā bibliotēka un Bērnu bibliotēka veic rajona galvenās bibliotēkas funkcijas atbilstoši «Bibliotēku likumam» un abu iestāžu nolikumiem. Galvenais uzdevums ir nodrošināt pakalpojumus visiem rajona iedzīvotājiem, ja lasītāju pieprasījumu vairs nespēj apmierināt pagastu bibliotēku piedāvājums.
Lauku bibliotēkas finansiāli atkarīgas no pagastu padomēm, taču jaunu grāmatu iegāde un apstrāde rajonā tiek veikta centralizēti. Par šī procesa stabilu un kvalitatīvu norisi gādā Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas komplektēšanas un apstrādes nodaļa. Mūsu rajons valstī ir viens no retajiem, kur pārmaiņu laikā izdevies saglabāt vienotu bibliotēku tīklu, fondu komplektēšanas koncepciju un kopkatalogu.
Pilsētniekiem allaž paticis lasīt
Rajona Centrālās bibliotēkas «vecmāmiņa» ir kādreizējā Bauskas pilsētas bibliotēka. Ar Latvijas Kultūras fonda atbalstu tā nodibināta 1922. gadā. Tolaik bibliotēka atradās pilsētas valdes ēkā Plūdoņa ielā pretī luterāņu baznīcai (nams nav saglabājies). Darbības pirmajā gadā pilsētas bibliotēkā glabājās 600 sējumu.
Arhīvu dokumenti liecina, ka 1927. gadā Bauskas apriņķī darbojās 28 sabiedriskās un viena privātā bibliotēka. Trīsdesmitajos gados pilsētā varēja izmantot piecu grāmatu krātuvju pakalpojumus. Tos sniedza Bauskas Rūpniecības biedrības bibliotēka, pilsētas bibliotēka, Bauskas Saviesīgās biedrības bibliotēka, Latvijas Atvaļināto karavīru biedrības bibliotēka un Žaņa Ruķera grāmatnīcas privātā publiskā bibliotēka (tās fondā bija 1702 sējumi).
Pirms dažiem mēnešiem rajona Centrālā bibliotēka ieguvusi dāvinājumu. No Gunāra Blūzmas tika saņemtas 29 grāmatas, kas savulaik piederējušas Žaņa Ruķera privātajai bibliotēkai. Unikālie sējumi izdoti laikposmā no 1877. līdz 1912. gadam.
Bauskas pilsētas bibliotēka 1944. gada 16. septembrī pārveidota par apriņķa bibliotēku (vēlāk – par rajona bibliotēku).
Spilgtas un kuriozas personības
Rajona Centrālās bibliotēkas direktores amatā visilgāk strādājusi Leontīne Zariņa. Viņa to vadījusi no 1975. līdz 1998. gadam. Nedaudz atpaliek Lauma Kastiņa, kura direktores pienākumus veikusi no 1958. līdz 1975. gadam. Laikabiedri viņu raksturo kā spilgtu personību un īstu kultūras cilvēku. Lauma Kastiņa veidojusi bibliotēkas hroniku, kurā apbrīnojami precīzi raksturots laikmets un notikumi, atklāti darbinieku raksturi.
Pēckara gadu īpatnība bija iestādes direktoru biežā maiņa. Šo periodu lieliski raksturo kāda epizode. No 1948. gada augusta līdz novembrim par bibliotēkas vadītāju strādāja P. L. Ar šo vārdu saistās viens no lielākajiem kurioziem iestādes vēsturē. Direktore savā mūžā, šķiet, nebija izlasījusi nevienu grāmatu. Kad bibliotekāru semināros priekšniecei jautāts par kādas grāmatas saturu, viņa atbildējusi: «Ne es viņas lasu, ne man viņas vajag!»
Pašlaik mūsu rajona bibliotēkās strādā 54 darbinieki. Augstākā izglītība ir 17 bibliotekārēm, vidējās speciālās bibliotēku mācību iestādes beigušas 17 darbinieču. Pārējām ir vidējā izglītība.
Struktūra un darbības principi
No 1998. gada oktobra rajona Centrālo bibliotēku vada sociālo zinātņu maģistre Baiba Tormane. Par savu galveno mērķi direktore uzskata mūsdienu prasībām atbilstoša daudzfunkcionāla informācijas centra izveidošanu.
Centrālās bibliotēkas modeli veido vairākas struktūrvienības. Tā ir lasītava (vadītāja Irēna Vadapāla), abonements jeb grāmatu izsniegšana (vadītāja Elita Dūmiņa), bibliogrāfiski metodiskā nodaļa (vadītāja Maija Šmite), komplektēšanas un apstrādes nodaļa (vadītāja Astra Jaudzema) un rajona Bērnu bibliotēka (vadītāja Guna Blūmane).
Bibliotēkai pieder arī depozitārijs (speciāla glabātava). Tajā atrodas mazāk lietotie izdevumi un dublikāti. Depozitārija krājumus izmanto, lai palīdzētu atjaunot un papildināt kādas bibliotēkas fondu. Šogad tas bija nepieciešams Jaunsaules pamatskolas bibliotēkai, ko izpostīja ugunsgrēks. Pirms vairākiem gadiem atbalsts sniegts Stelpes bibliotēkai.
Bauskas rajona Centrālā bibliotēka organizē lauku bibliotēku krājumu koordinētu izmantošanu un veic starpbibliotēku abonementa centra funkcijas. Piemēram, ja lasītāju pieprasīto grāmatu nav mūsu rajonā, izmantojot starpbibliotēku abonementu, tās var pasūtīt no Nacionālās bibliotēkas, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas un citām iestādēm.
Vienlaikus Centrālā bibliotēka pārrauga lauku bibliotēku tehnoloģijas pamatprasību ievērošanu, sniedz profesionālu, metodisku un konsultatīvu palīdzību, organizē darbinieku tālākizglītošanu. Turpinās rajona bibliotēku kopkataloga, kartotēkas un vienotas datu bāzes veidošana. Tiek apkopoti un analizēti 35 pagastu bibliotēku darba
pārskati un statistika, izstrādātas bibliotēku nozares attīstības programmas un projekti.
Pašvaldību vadītāju atbalsts
Kopš deviņdesmito gadu vidus visās bibliotēkās strauji palielinās lasītāju skaits. Jūtamāks kļūst pieprasījums pēc kvalitatīvas, aktuālas un ātri iegūstamas informācijas. Vienlīdz skaidri šāda tendence izpaužas gan pilsētā, gan laukos.
Līdzekļus jaunu grāmatu iegādei un periodisko izdevumu pasūtīšanai lauku bibliotēkām piešķir vietējās pašvaldības. Naudas summas apjomu nosaka pagastu budžets, taču Bauskas rajonā jūtama pašvaldību ieinteresētība bibliotēku darbības nodrošināšanā. To apgalvo visi aptaujātie lauku bibliotēku vadītāji.
Ceraukstes pagastā (1857 iedzīvotāji) darbojas divas bibliotēkas. Pagājušajā gadā jaunu grāmatu pirkšanai abām iestādēm kopā pagasta padome piešķīra Ls 300. Tikpat daudz naudas paredzēts arī 1999. gadā. Periodikas pasūtīšanai pērn iztērēts Ls 293, šogad piešķirts Ls 325. Pagasta 1. bibliotēkas vadītāja Anda Bulle informē, ka lasītavas apmeklētāju rīcībā ir 20 nosaukumu laikrakstu un žurnālu bērniem un pieaugušajiem. Grāmatu fondā glabājas 9243 izdevumi, 1. bibliotēkā reģistrēti 170 lasītāju. Ceraukstes pagasta 2. bibliotēkas (vadītāja Ruta Dubinska) apkalpes zona blīvāk apdzīvo- ta, tālab lasītāju skaits lielāks – 256.
Anda Bulle uzsver, ka pagasta padomes atbalsts bibliotēkām ik gadu kļūst jūtamāks. Personisku ieinteresētību šajā jautājumā allaž izrāda padomes priekšsēdētājs Aivars Samsons. Pagasta 1. bibliotēkai 1998. gadā tika uzlabota apkures sistēma un iebūvēti pakešlogi. Šogad piedāvāta atsevišķa telpa lasītavas iekārtošanai, paredzēts bibliotēkas kosmētiskais remonts.
Ceraukstes 2. bibliotēka 1997. gadā pārvietota uz plašākām telpām, nodrošinot siltumpiegādes ekonomiju un radot papildērtības lasītājiem.
Stratēģiski mērķi un uzdevumi
Bibliotēku pārveidošana no grāmatu krātuvēm par informācijas centriem ir Latvijas pašvaldību tautas bibliotēku automatizācijas un attīstības koncepcijas pamats. Lai īstenotu stratēģisko mērķi, rajona Centrālajai bibliotēkai kopā ar pagastu bibliotēkām jāizveido vienots informācijas tīkls ar elektronisko kopkatalogu. Tā sasniegšanā nepieciešams ievērot divus svarīgus priekšnoteikumus – kvalitatīvi organizēt fondu (sistemātiski iegādājoties jaunus izdevumus) un optimizēt bibliotekāros procesus, ieviešot jaunu tehnolo- ģiju.
Laikposmā no 1996. gada līdz 1999. gada sākumam rajona Centrālā bibliotēka un Bērnu bibliotēka izstrādājusi trīs nozīmīgus fondu attīstības projektus un divus bibliotekāro procesu optimizācijas un modernās tehnoloģijas ieviešanas projektus. Pēc to realizēšanas bibliotēkas lietotājiem tiks piedāvāts daudz plašāks pakalpojumu klāsts. Informācijas iegūšanai lasītāji varēs izmantot elektroniskās datu bāzes un internetu.
Īsteno piecus nozīmīgus projektus
1997. gadā realizēts Sorosa fonda-Latvija atbalstītais projekts «Vērtīgāko bērnu grāmatu mobilā kolekcija». Tajā ietilpst 200 grāmatu. Kolekcija turpina «ceļot» no vienas lauku bibliotēkas uz otru. Pagastos šīs grāmatas ir ļoti pieprasītas.
Pasaules Bankas grupa «Grāmatu projekts» atbalstījusi Bauskas bibliotekāru izstrādāto programmu «Izzinoša satura grāmatas angļu valodā». 1998. gadā saņemts sūtījums no ASV. Kolekciju veido daudzveidīga uzziņu literatūra un 22 enciklopēdijas «Pasaules grāmata» sējumi. Tos saņēmušas pagastu bibliotēkas.
Projektu «No tumsas uz gaismu» 1998. gadā finansējis Kultūrkapitāla fonds. Kolekcijā iekļautas izzinoša satura grāmatas Bauskas rajona pagastu 21 bibliotēkai. Pašlaik turpinās projekta realizācija.
Sorosa fonda-Latvija atbalstu guvis projekts «Bibliotekāro procesu automatizācija Bauskas rajona Centrālajā bibliotēkā un rajona Bērnu bibliotēkā». Tas radījis iespēju iegādāties jaunu informācijas tehnoloģiju.
Projekts «Jaunās tehnoloģijas ieviešana, informācijas centru un tīklu izveide Bauskas rajona bibliotēkās» izstrādāts no 1998. līdz 1999. gadam. To atbalstījis Sorosa fonds-Latvija un Budapeštas Atvērtās sabiedrības institūts. Šogad sākta projekta īstenošana.
Centrālās bibliotēkas direktore un piecu projektu darba grupu vadītāja Baiba Tormane skaidro, ka vērienīgo projektu veiksmīgas realizēšanas garantija ir darbinieku augstā kvalifikācija. Tālab turpinās bibliotēku speciālistu intensīva apmācība jaunās tehnoloģijas izmantošanā.
Turpinās auditorijas izpēte
Liela uzmanība rajona Centrālajā bibliotēkā tiek veltīta lasītāju auditorijas pētījumiem. Tie nepieciešami pakalpojumu kvalitātes dažādošanai un uzlabošanai.
No 1998. gada decembra līdz 1999. gada februārim Bauskas rajona Centrālā bibliotēka un Bērnu bibliotēka veica lasītāju – vidusskolēnu – anketēšanu. Tā ir viena no svarīgākajām mērķauditorijām. Apkopoti izpētes rezultāti. Anketēšanā piedalījās 118 respondentu no pilsētas un rajona. Viņi pārstāv divas gru- pas – reģistrētos lasītājus un jauniešus, kuri bibliotēkas neizmanto.
Puse aptaujāto bibliotēkas apmeklē reizi divās nedēļās, bet lasītavas – biežāk. Lielākā daļa respondentu uzskata, ka bibliotēkās ir pārāk maz literatūras par kultūrvēsturi, filosofiju, ekonomiku, datorzinībām un psiholoģiju. Jaunieši labprāt vēlētos regulāri saņemt jauno grāmatu apskatus un citus informatīvus materiālus. Anketēšana palīdzēja atklāt lasītāju dažādās intereses, ko bibliotēku speciālisti ņems vērā grāmatu fonda komplektēšanā.
Nesen sākta rajona Centrālās bibliotēkas visu lasītāju aptauja. Tā turpināsies līdz aprīļa beigām. Anketēšanā tiks noskaidrots, kādu literatūru informācijas lietotāji vēlētos izmantot lasītavā un bibliotēkas abonementā. Iepriekšējie pētījumi rāda, ka lasītavā vispieprasītākā bijusi uzziņu literatūra, valodu, nozaru un skaidrojošās vārdnīcas, vēstures un ekonomikas izdevumi. Toties abonementa lietotāji visvairāk interesējas par daiļliteratūru.
Mūsu rajonā populāras kļuvušas jauno grāmatu dienas. Katra mēneša otrajā sestdienā tās rīko rajona Centrālā bibliotēka. Aplūkot jaunos izdevumus un noklausīties bibliotēkas speciālistu komentārus ierodas gan pilsētnieki, gan laucinieki.
