Latvijas Biškopības biedrības Bauskas rajona nodaļu pagājušā gadā papildināja astoņi jauni biedri, kopumā viņu ir 39.
Latvijas Biškopības biedrības Bauskas rajona nodaļu pagājušā gadā papildināja astoņi jauni biedri, kopumā viņu ir 39.
Nodaļas priekšsēdētājs Aleksandrs Stašs trešo gadu veic šo sabiedrisko pienākumu un uzskata, ka ir izdevies panākt Bauskas rajona aktīvāko dravnieku ciešāku sasaiti. “Mūsu tradicionālā pulcēšanās vieta ir Ceraukstes pagasta “Vecozolnieki” pie Vladimira Manavicka. Kopā sanākam tādās reizēs, kad vajag kolēģa padomu vai ir kādi jaunumi, par kuriem nepieciešamas plašākas sarunas. Pagājušā gada oficiālais rezumējums vēl nav bijis, bet es to uzskatu par veiksmīgāko savā biškopja praksē. Ienesums bija bagāts. Arī gados vecāki bitenieki atzīst, ka pērnais ir bijis veiksmīgs medus gads. Vēlais pavasaris gan traucēja atdaleņu veidošanu,” stāsta A. Stašs.
Ceraukstietis V. Manavickis arī atzīst, ka biedrības darbs mūspusē kļuvis pamanāmāks. Tomēr salīdzinājumā ar Latvijas citiem rajoniem tas varētu būt vēl plašāk izvērsts. “Zinu, ka daugavpilieši ir rosīgāki, tāpat arī Ogres rajona bitenieki. Viņi kooperējas medus taras un cita aprīkojuma iegādē. Mums, kā jau zemgaliešiem, tādas kopējas darīšanas nesokas, vairāk kustamies katrs par sevi. Man patīk darboties ar bitēm, jo tas ir iepriekš grūti paredzams process. Piemēram, pagājušais gads. Augļu dārzi un pienenes ziedēja vēlāk un ienesumā nebija izteikta ziemas rapšu medus. Līdzīgi notika arī vasarā, kad liepu ziedu laikā bites vāca nektāru vasaras rapšu laukos. Patērētājiem vairāk patīk dažādu ziedu medus, kas pērn dominēja pār pēdējos gados ienesto rapšu medu.”
Vidējās paaudzes dravniekam Andrim Rācenim ir 17 gadu ilga pieredze. Viņš izsaka šaubas par medus vairumcenu: “Viens lats kilogramā – varbūt tas ir iespējams Vidzemē. Esmu dzirdējis, ka tur no vienas saimes var iegūt simt kilogramu. Mūspusē tāds ienesums ir retums, un es savu darbu vērtēju augstāk.
