Laikā, kad mūsu prāti un uzmanība novirzīta uz gaidāmo 23. jūlija referendumu un jaunām Saeimas vēlēšanām rudenī, Vidusjūras reģionā Ziemeļāfrikā turpinās notikumi, kas faktiski ir karš pret starptautiski atzītas Lībijas…Ideoloģija….
Ideoloģija. Haoss. Zelts. Nauda.
Tas ir ģeopolitiskas spēles, finansu sistēmas aizsardzības solis un laupīšanas iebrukums. Tas ir uzbrukums „Trešajai iespējai” – ideoloģijai, kura var radīt jauna tipa valsti un sabiedrību, ideoloģijai, kura var radīt jaunu ekonomisko sistēmu – sistēmu, kura ir brīva no kapitālisma un sociālisma trūkumiem, iekšējām pretrunām un nelīdzsvarotības. Savulaik Muammars Kadafi uzrakstīja „Zaļo grāmatu”, kas ir tik pat revolucionārs un filosofiski tālredzīgs darbs, kāds savā jomā ir Kārļa Marksa „Kapitāls”.
„Kapitāls” runā par kapitālisma būtībā slēptajām problēmām un to dabu. „Zaļā grāmata” runā par normālas Brīva Cilvēka cienīgas dzīves iespējamību un to apraksta. Visiem tiem, kuri grib meklēt un meklē „trešo ceļu” izejai no globālās krīzes, ir jāizlasa „Zaļā grāmata”. Tās ir durvis uz nākotni. „Papīra” alianse šīs durvis grib aizvērt. Lieta tā, ka šī grāmata ir uzrakstīta un pielietota praksē. Ir valsts, kura ar to dzīvo. Ir šīs valsts panākumi. Ir dadzis acī „papīra” aliansei. Tur, kur Vidusjūras vienā krastā samilzt Eurosavienības problēmas, otrā krastā veidojas tā sabiedrība un vide, uz kuras fona visiem pamazām kļūst skaidrs, kāpēc Eurosavienībai tādas problēmas ir. „Zaļās grāmatas” ideoloģija pierāda sevi.
Pie tam, pierāda smagos apstākļos. Kolonizatoru noplicināta zeme, klimats, anglosakšu uzbrukumi un cilšu nesaskaņas. Lībija nav arābu valsts. To apdzīvo berberi – mežonīgi tuksneša ļaudis. Viņu sabiedrisko attiecību sistēma ir cilts iekārta. Tās kopumā tie dzīvo. Lai valsts rīkotos cilts teritorijā, ar to ir „jāsarunā”. Ciltis savā starpā nesaprotas – ir saglabājies gadsimtos uzkrātais tuksneša karotāju antagonisms. Lai saturētu dažādos, visai atšķirīgos valsts rajonus un ciltis kopā, lai neļautu ciltīm sakauties un apkaut vienai otru, ir vajadzīgs spēcīgs represīvais aparāts, represijas, uz represijām spējīga dzelzs roka un to visu līdzsvarojoša Ideja – iespēja veidot labāku dzīvi un šīs dzīves veidošana. Reāla sajūta par to, ka šī dzīve notiek. Par to, ka „Zaļā grāmata” ir arī dzīve, kuru var dzīvot tādos apstākļos. Tā kā „demokrātiskajai pasaulei” nekā nav ko likt tai pretī, tad „papīra” aliansei neatliek nekas cits, kā vien iznīcināt šīs ideoloģijas radīto valsti.
„Papīra” alianse cenšas aizvērt durvis, pa kurām no tirgus ekonomikas varētu „aizbēgt” tās nekontrolētie ārpus „zelta miljarda” esošie Zemes iedzīvotāji. „Papīra” alianse saprot, ka „Zaļās grāmatas” ideoloģija pārvelk treknu svītru viņu „Zelta miljarda” ideoloģijai. Izrādās, ka šī viena miljarda vārdā neviens nav jāupurē, neviens nav jānogalina, nav jādemoralizē, nav jāsarīda un nav jāindē ar narkotikām. Bet tieši to „alianse” nevar pieļaut. Tai ir jāturpina upurēt, nogalināt, demoralizēt, rīdīt un indēt. Tā dēļ tā ir radīta un tiek uzturēta, bet tad, kad vajag – lieto arī zobus.
Jau ilgāku laiku Lībijas tautas tiešās pašpārvaldes valsts vadītājs Muammars Kadafi strādāja pie grandioza projekta, kurš izdošanās gadījumā pilnīgi izmainītu Zemes nākotni – pie Āfrikas un Arābu valstu apvienošanas projekta. Viņš gribēja izveidot Āfrikas valstu federāciju – pēc būtības vienotu valsti. Kadafi ieguva praktiski visu Āfrikas un Arābu valstu piekrišanu. Viņa plāns paredzēja cilšu nesaskaņu noregulējumu, pārbaudītas ekonomiskās iekārtas un Āfrikai derīgas sabiedrisko attiecību sistēmas ieviešanu, kā arī valūtas sistēmas reformu, kura atņemtu „papīra” aliansei tās iespējas manipulāciju ceļā izsūkt citu valstu finansu resursus.
Viņš piedāvāja atgriezties pie zelta naudas aprites sistēmas un likvidēt tagad pastāvošo nevērtīgo papīra naudu. Tas atjaunotu preču un pakalpojumu reālo vērtību, neļautu spekulēt ar neesošas naudas kredītiem un iedzīvoties uz mazāk attīstīto zemju finansu nestabilitātes rēķina. Neļautu ASV drukāt savas papīrnaudas tonnas, par kurām iepērk reālās vērtības citās zemēs. „Papīra” alianse ir starptautiskā banku un papīra naudas sistēma.
Ja viņa reforma izdotos, tas vienā mirklī atņemtu ASV (Melu valstībai) tās ekonomiskās intervences ieroci – papīra naudu, un noliktu viņu tās reālajā stāvoklī citu valstu vidū – praktiski tai būtu jābankrotē, tāpat kā lielākajai daļai tā saukto „attīstīto valstu” – „papīra” aliansei un tās partneriem – Ķīnai un Krievijai, kurām ir milzīgi papīra dolāru uzkrājumi.
Āfrikas valstu federācijas plāns paredzēja darba vietu radīšanu, derīgo izrakteņu racionālu un ekonomiski izdevīgu izmantošanu. Zemes apsaimniekošanu un pilnīgu pašapgādi ar pārtiku. Kadafi plāns bija vērsts uz to, lai noturētu Arābu un Āfrikas tautas viņu zemēs un novērstu to migrāciju uz Eiropu. Tas pilnībā atņemtu „Zelta miljarda” projektam tā jēgu, bet tā darbību pavērstu pret pašiem tā izstrādātājiem.
Divas fundamentālas lietas – Kadafi cīņa pret papīra naudu – „papīra” alianses ekonomiskās kundzības pamatu, un „Zelta miljarda” projekta izgāšana – „melnā cunami” apturēšana ir galvenie iemesli, kādēļ „papīra” alianse uzbrūk Lībijai un grib nogalināt savu galveno ienaidnieku – Muammaru Kadafi.
Uzbrukums Lībijai bija nobriedis un izplānots. Melu rupora saldā balstiņa par to klusē, bet vēl nebija nekādu rezolūciju, nekāda īsta dumpja, vēl „protestētāji” tā īsti nebija sapratuši, pret ko viņi īsti ir, bet Lībijā jau darbojās Lielbritānijas speciālo uzdevumu vienības (SAS). Paši „protestētāji” pārpratuma dēļ tādas noķēra „savās teritorijās”. Viņi sagatavoja uzlidojumu mērķu koordinātes, veica izlūkošanu un uzbrukumu koordināciju. Viņi atbalstīja dumpinieku morālos iedvesmotājus, atvēra armijas atstātās un mīnētās noliktavas un sākotnēji apmācīja un ievirzīja dumpiniekus. „Papīra” alianse radīja dumpi un tās kaujiniekus gan kā sauszemes operācijas pirmā posma – desanta placdarma veidotājus gan kā ieganstu uzbrukumam.
Vēl nebija nekādu rezolūciju, bet „papīra” alianses bankas jau slēdza Lībijas un Kadafi kontus, jau izlaupīja Lībijas tautas („aizstāvamo”) naudu. Visi redz un saprot Lībijas naftas vērtību, bet maz kurš zina, ka Lībijas valsts kasē ir apmēram 140 tonnas zelta un milzīgas (apmēram 100 000 000 000 dolāru) valūtas rezerves. Lūk, to vajag „papīra” aliansei. Tādēļ uzbrukums notika tiklīdz tas bija tehniski sagatavots. Visa tā runāšana un diskusijas ANO bija tikai „dūmu aizsegs” pirms kara, lai saistītu citu valstu uzmanību un atturētu tās no iespējamām darbībām savu interešu Lībijā aizsardzības. Un viņas uz to iekrita! Nabaga Pan Ge Muns ANO tribīnē vēl aizvien runā kādu vecu scenāriju tekstus, par ko izpelnās pat ANO valstu izsmieklu.
Lībija, Sīrija, Irāna un Turcija veido „Ziemeļāfrikas vaļņa” mugurkaulu. „Ziemeļāfrikas valstu valnis” aiztur Āfrikas migrācijas vilni apmēram 500 miljonu lielu melno Āfrikas iedzīvotāju „cunami”, kurš ir gatavs doties uz Eiropu, tiklīdz šis valnis būs sabrucis. Ja dumpiniekiem izdosies panākt savu, tad šis valnis pavērsies un tam pievienosies arī tie arābu miljoni, kuri būs nonākuši dumpja radītajā badā un postā.
Lībija bija pirmā valsts, kura bija spējīga kontrolēt situāciju savā teritorijā, tādēļ to iznīcina arī kā iebiedējumu citām. Nākošā būs Sīrija, pēc tam Irāna.
Irānu iznīcinās divu iemeslu dēļ. Tā ir gāze un narkotikas. ASV (NATO) iebrukums Afganistānā tika ieplānots tā, lai šo teritoriju pārvērstu par lielāko heroīna ražotni pasaulē. Šī ražošana tur ir uzņēmusi apgriezienus, ir uzkrājumi un transporta infrastruktūra, bet ierobežoti izplatības ceļi. Irāna ir dabiskais aizsargvalnis heroīna transportam uz Eiropu. Tiklīdz „Irānas aizsprosts” būs likvidēts, tā Afganistānas heroīns netraucēti pārpludinās Eiropu – arī Latviju. „Papīra” alianses vietējā radio un TV tam jūsu bērnus jau ir sagatavojusi – patērētājs jau ir gatavs – tūlīt būs arī piedāvājums.
„Zelta miljarda” projekta ietvaros „papīra” aliansei ir jātiek galā ar Āfrikas „melnajiem”, arābiem un europiešiem. Nojaucot „arābu valni”, Europu nostāda bezcerīga kara stāvoklī. No vienas puses – nemitīgu karu apstākļos auguši nēģeru miljoni un arābi, no otras – labi bruņota armija, bet narkotiku demoralizēta populācija. Tas ir tāds karš, kurā uzvarētāju nav, toties ir daudz upuru. Europas iekarojums nēģeriem un arābiem neko nedos. Tieši otrādi – šeit ienākuši, viņi būs tukšā maisā.
Šo pašu vilni „papīra” alianse pavērsīs pret Krieviju. Ķīna un Indija piebeigs pašas sevi pārliecīgās ekonomiskās aktivitātes dēļ. Demoralizācija, atkritumi un klimats darīs savu. Ir Indijas un Pakistānas kodolkonflikta scenārijs, kuram vienmēr var „piepalīdzēt” sākties. Ir paklausīga Dienvidkoreja.
Tomēr vispirms bija jānosargā savi „papīri” un jāizraisa melnais Āfrikas cunami. Pie tā tiek strādāts. Lidmašīnas lido. Bumbas krīt. Dumpinieki uzbrūk. Viss notiek. Kadafi vīri sadeg savos tankos, aizstāvot Latviešu demokrātiskās tiesības strādāt Vācijā.
Pauls Stelps
Sociopsiholoģijas asociācija
28.03.2011.
