1991. gada janvārī, kad Rīgā dega Latvijas brīvības ugunskuri, tauta nāca uz barikādēm kā uz svētu nepieciešamību un viss notika it kā pats no sevis.
Parasti kāda brīža skaistumu novērtējam tikai tad, kad tas sen jau pagājis….Parasti…
Parasti kāda brīža skaistumu novērtējam tikai tad, kad tas sen jau pagājis. Kad aiztecējuši daudzi ūdeņi un gadi. Atceramies ar prieku un skumjām, nožēlu un lepnumu. Bija. Pagāja.
Tā mums ir gadījies ikvienam. Tev un man. Bet daudz, daudz retāki ir tie mirkļi, kad tūlīt, uzreiz saprotam – šo dienu es neaizmirsīšu nekad, lai cik ilgi dzīvošu.
Ir 1991. gada janvāris. Rīgā sapulcējušies daudz ļaužu. Ielās skan tautasdziesmu melodijas. Tā tautas balss, kas nekad neapklust. Naktīs un dienās kā spožas acis atspīd uguns liesmas. Tās tautas acis, kas vienmēr nomodā. Latvju tauta savu Māti sargā. Mērķis ir viens – brīva Māte Latvija – Dieva dota brīva zeme!
Kas sapulcināja šos cilvēkus? Vai tās bija brīvības alkas, patriotisms, cīņas spars? Jeb tas ir latvieša gars, kas mūžam nemirstošs? Šos jautājumus mēs uzdodam sev un citiem, atceroties Latvijas trešo Atmodu.
Mūsu tautas 3. Atmoda bija garīgi piepildīts un cilvēcīgi bagāts laiks. „Toreiz simtiem tūkstošu cilvēku parakstīja sirds un gara vienošanos: kaut vai pastalās, bet brīvi – pretī neatkarīgai, demokrātiskai, tiesiskai Latvijas valstij.
Mēs piedzīvojām unikālu Tautas frontes kustību, pieredzējām cilvēciskās saskarsmes un patriotisma augstāko izpausmi, mēs izjutām, cik stipri un bagāti esam, kad mūs vieno cēla ideja un kopīgs mērķis, teikusi I. Ūdre
1991. gads bija Tautas Atmodas kulminācijas gads. Tas bija laiks, kad tauta parādīja pasaulei, ka nekas nav lielāks par Tautu. Tas bija ļoti, ļoti nozīmīgs vēsturiskā pagrieziena brīdis Latvijā.
1991. gada janvārī Dievs bija pārklājis savu svētības lakatu pāri mūsu zemei.
KONFRONTĀCIJAS HRONIKA
1991. gada janvāris
2. janvāris
Rīgas OMON pēc LKP CK rīkojuma ieņem Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu.
LR AP priekšsēdētāja pirmajam vietniekam D. Īvānam, MP priekšsēdētāja pirmajam vietniekam I. Bišeram, iekšlietu ministram A. Vaznim, draudot ar ieročiem, tiek liegta ieeja namā.
OMON piekauj kriminālmilicijas darbiniekus, kuri dokumentēja notiekošo, atņem fotofilmu, saplēš dienesta dokumentus, sašauj automašīnu.
LTF sasauc protesta mītiņu pie LKP ēkas.
4. janvāris
Pretēji OMON virsnieku apgalvojumiem, B. Pugo un M. Gorbačovs paziņo, ka nav zinājuši par Preses nama ieņemšanu.
Rīgā izlūkošanas braucienā ierodas PSRS IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā.
7. janvāris
Pēc M. Gorbačova rīkojuma D. Jazovs izdod pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu, Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos.
Baltijas Kara apgabala (BKA) pavēlnieks F. Kuzmins apstiprina A. Gorbunovam desantnieku ierašanās faktu un sola, ka līdz 13. janvārim nekādas akcijas veiktas netiks.
8. janvāris
Rīgā slepeni ierodas ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens no Afganistānas kara vadītājiem. Tiekas ar F. Kuzminu un A. Rubiku.
LKF valde nolemj organizēt Vislatvijas tautas manifestāciju.
9. janvāris
ASV Baltā nama paziņojums, nosodot PSRS bruņoto spēku papildkontingenta ievešanu.
Lietuvā atkāpjas K. Prunskienes valdība.
10. janvāris
M. Gorbačovs nosūta Lietuvas parlamentam ultimatīvu prasību atcelt visus jaunpieņemtos konstitucionālos aktus.
Rīgā nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību I. Godmaņa valdībai atkāpties. Piedalās ap 50 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģina ielauzties MP.
11. janvāris
Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš Rīgā, Esplanādē pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā.
BKA štābā aizklāta Kara padomes sēdē. Nolemj izsniegt automātus virsniekiem un kara skolu kursantiem.
Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās.
12. janvāris
LTF Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus.
KPFSR AP Prezidija aicinājums PSRS vadībai izvest armijas papildkontingenta daļas no Baltijas.
A. Gorbunovs un I. Godmanis Maskavā tiekas ar M. Gorbačovu, kurš sola nepielietot bruņotu spēku.
13. janvāris
Naktī tanki ielenc Lietuvas AP, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki.
Plkst. 4.45 – LTF aicinājums pulcēties Doma laukumā AP un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai. Latvijas radio to nolasa D. Īvāns.
Plkst. 12.00 – LR AP plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.
Plkst. 14.00 – Vislatvijas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalās ap 700 000 cilvēku. BKA helikopteri kaisa brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes. Pēc mītiņa dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli.
LR MP ministri un darbinieki dod norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākas šo norādījumu izpilde.
Rīgā veido barikādes. Tās tiek uzceltas arī Liepājā un Kuldīgā.
Tallinā tiekas Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas AP priekšsēdētāji. Paraksta paziņojumu, kurā nosoda pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.
Baltijas AP priekšsēdētāju aicinājums ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.
KPFSR AP priekšsēdētāja B. Jeļcina aicinājums Krievijas karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas civiliedzīvotājiem un varas orgāniem.
14. janvāris
M. Gorbačovs PSRS AP sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
F. Kuzmina ultimāts A. Gorbunovam ar prasību atcelt LR AP pieņemtos likumus.
Plkst. 14.50 – OMON uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāj uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sit cilvēkus, draud ar ieročiem, laupa mantas.
Plkst. 18.45 – OMON uzbrūk pie Brasas tilta, apmētā mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisa ugunsgrēku.
Plkst. 20.00 – Atkārtots OMON uzbrukums pie Vecmīlgrāvja.
Dienas laikā nodedzinātas 17 mašīnas.
Raidstacija “Svoboda” vairākkārt konkretizē ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā.
15. janvāris
Naktī divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
Interfrontes mītiņš ASK stadionā Kr. Barona ielā. Piedalās ap 10 000 cilvēku. VSGF paziņo par varas pārņemšanu republikā.
16. janvāris
Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres.
LR AP organizē deputātu kvoruma nakts dežūras AP ēkā.
Plkst. 16.45 – Vecmīlgrāvī pie tilta nošauts R. Mūrnieks, ievainoti A. Dreimanis, A. Podnieks.
Plkst. 18.30 – OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Ievainots I. Gudrais.
17. janvāris
Sākas operācija “Tuksneša vētra” – ASV uzsāk Kuveitas atbrīvošanu. Uz barikādēm izsludināts trauksmes stāvoklis.
LKP izveidotā Streika komiteja deklarē, ka Latvijā atdzimstot fašistisks režīms.
Rīgā ierodas PSRS AP deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņo, ka Latvija atbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu.
18. janvāris
LR AP lēmums izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
19. janvāris
Tautas manifestācija R. Mūrnieka bērēs.
Naktī OMON aiztur un piekauj piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.
20. janvāris
TDemonstrācija Maskavā Baltijas aizstāvībai. Piedalās ap 100 000 cilvēku. Prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.
Plkst. 21.07 – OMON un nezināmu kaujas grupu uzbrukums LR IeM. Kaujā nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mirst kinooperatori A. Slapiņš, G. Zvaigzne, skolnieks E. Riekstiņš. Ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V.Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, Ungārijas žurnālists I. Fedors. Kritušie un ievainotie konstatēti arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON dodas uz LKP CK ēku.
21. janvāris
LR AP aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.
A. Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai tiktos ar M. Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.
22. janvāris
B. Pugo noliedz, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam IeM.
Barikādēs iet bojā I. Grieziņš.
24. janvāris
LR MP izveido Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu.
25. janvāris
Sēru diena. 20. janvāra upuru bēres.
Barikāžu aizstāvju vairākums dodas mājās.
