Bankas parasti ceļ noguldījumu procentus gaidot inflāciju. Un
jaunie depozītu procenti uztrauc.
Nesenais paziņojums par Nordea Bankas
piedāvāto 10 % depozītu radīja ļoti nepatīkamas emocijas. No vienas
puses – esošajā situācijā…
Nesenais paziņojums par Nordea Bankas
piedāvāto 10 % depozītu radīja ļoti nepatīkamas emocijas. No vienas
puses – esošajā situācijā 10 % ir labāk nekā citu banku 6 – 7 %
piedāvājums. Realitātē tas nozīmē tikai vienu – Nordea bankas
speciālisti ir izskaitļojuši, ka nākamgad inflācija pārsniegs 10 %
un tāpēc ir gatavi nākt ar šādu piedāvājumu.
Lai cik nepatīkami nebūtu, bet tie
laiki, kad bankas pieņēma noguldījumus, iedeva kredītus un uz tā
rēķina atgrieza noguldītājam lielāku summu ir pagātne. Mūsdienās
bankas pelna lielas summas uz inflācijas rēķina un tā visa
rezultātā atgriež noguldītājam mazāku summu. Piemēram, ja es esmu
nolicis 100 Ls uz 6 %, es ceru saņemt atpakaļ 106 latus. Diemžēl
inflācija valstī būs ap 10 % un tas nozīmē, ka realitātē es saņemu
labi ja 96 latus. Protams, ka tas ir labāk, nekā turēt kabatā un
pēc gada konstatēt, ka vairs ir tikai 90 latu vērtība. Bet vēl
labāk ir šo naudu tērēt uzreiz, negaidot, kamēr varēs nopirkt
mazāk. Nedomāju, ka valdības paziņojumi par iedzīvotāju neapdomību,
neveidojot noguldījumus bankā, ir pamatoti.
Ņemot vērā noguldījumu procentus,
nākamgada varam prognozēt gan lielāku inflāciju, gan arī lielākus
kredītu procentus latos. Ieraugot noguldījumu lecienu par 4 %,
atmiņā nāk 90. gadu sākuma laiki un augošie banku noguldījumu
procenti. Baidos, ka nekādi lūgumu un pamācīšana mani nepiespiedīs
veikt noguldījumus bankās. Un valsts bankas vadītāja Ilmāra
Rimševiča paziņojums par to, ka viņam izdosies ierobežot inflāciju
un ieviest eiro liek vēlreiz paskatīties uz mūsu politiķiem no
malas un nodomāt: «Laikam jau gan, ka nevar nesolīt. Pat ja nevar
izdarīt.
Udox
