Palasot «Bauskas Dzīves» portālā komentārus saistībā ar rakstu par pašvaldību laikrakstiem, biju šokēts par daudzu iedzīvotāju tuvredzību. Rakstu šo sleju ne tāpēc, ka man nepatīk pašvaldību darbinieki, bet gan tādēļ, lai liktu…Man nav…
SIA «Bauskas Dzīve» samaksātie nodokļi nonāk valsts kasē, kur tos sadala tālāk. Lielā mērā mēs nosedzam summas, par kurām pašvaldības uztur savas avīzes. Iznāk, ka mēs piespiedu kārtā maksājam konkurentam, kurš uz šī maksājuma rēķina var atļauties mazākas cenas.
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc ne tikai laikraksti, bet arī ļoti daudzi citi valsts un pašvaldību uzņēmumi nedrīkstētu nodarboties ar komercdarbību – šādi tiek kropļots tirgus. Bet mūsu valstī tas ir ierasts, visapkārt varam atrast simtus un tūkstošus samazinātus Šlesera lidostas ekonomiskos modeļus – kad viens iegūst atlaides uz citu rēķina. Ja kāds uzskata, ka tas ir godīgi, varu tikai izteikt nožēlu par domāšanu, kas tik lielā mērā ir sakropļota.
Latvijā brīvais tirgus ne tikai tāpēc kļuvis par lamuvārdu, ka būtu problēmas, bet arī tādēļ, ka valsts dara visu, lai šim tirgum būtu problēmas. Latvijas politikā tā ir ierasta lieta – izdot likumus, domājot, ka gan jau uzņēmēji kaut kā tiks galā (ko vērta vien bija pēdējā PVN paaugstināšana), kā arī pieņemt noteikumus, kuru dēļ viens uzņēmums ir spiests atbalstīt citus. Jau minēju – spilgtākais piemērs bija Rīgas lidosta, kurā divām kompānijām bija dotas atlaides, bet zaudējumi tika segti uz citu kompāniju un valsts nodokļu maksājuma rēķina. Tagad šim uzņēmumam ar pilnu jaudu – ar vairāku miljonu lielu parādu plāno pievienoties «Latvijas Pasts», vēl aizvien uzturam «Parex», gandrīz neiespējami apstādināt absolūto monopolistu «Latvenergo» un «Latvijas Gāzi» iecerētos cenu kāpumus. Savukārt «Latvijas Valsts meži» ar saviem īpašumiem pārliecinoši kontrolē cenas kokmateriālu tirgū – arī tur visiem atliek tikai piemēroties valsts uzņēmuma vēlmēm. Un ikviens šāds uzņēmums patērē naudu, kuru patiesībā varētu izmantot citiem mērķiem – izglītībai, zinātnei, veselībai –, kā arī samazina kopējos nodokļu ieņēmumus un neļauj mainīties cenām atbilstīgi tirgus situācijai.
Lai saprastu, ko nozīmē brīvais tirgus, pietiek izvērtēt mobilā tirgus operatora darbību. Brīvajā tirgū darbojas arī lauku produkcijas ražotāji, dažādu elektropreču tirgotāji, datortehnikas pārdevēji un citi. Tieši šajā jomā pēdējos gados ir bijusi vismazākā inflācija, lai gan valsts atļāvusi celt gan īpašumu, gan energoresursu cenas. Lai arī cik nepatīkama būtu privātuzņēmumu tirgus darbība, tomēr jāatzīst, ka viņi prot saimniekot efektīvi. Valdība to nav pierādījusi nevienu brīdi, vienīgais, ko pēdējā laikā piedāvā – kompensācijas par uzņēmējdarbības izbeigšanu. Uz šī fona ierastā latviešu lamāšanās par brīvā tirgus nespēju darboties ir tuvredzīga – nevis šis tirgus nespēj darboties, bet to neļauj, jo tas nav izdevīgi valdošajām aprindām.
Ja kāds nepiekrīt, ka brīvā tirgus uzņēmējiem piespiež finansēt savus konkurentus, tad droši lai apskatās uz sevi – tas nozīmē, ka nodokļu nauda, ar ko valsts nosedz savu uzņēmumu neveiksmes, ir paņemta no jūsu maciņa kā tieša dotācija naudas apjomā vai kā kārtējais cenu kāpums.
