Kreiso partiju valsts

Bezjēdzīgi ir teksti par kapitālisma beigām. Kapitālisms tā tīrākajā formā neeksistē jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadu sākuma, kad valstu valdības ar lielu lepnumu uzņēmās uzdevumu pasargāt pasauli no lielās krīzes atkārtošanās. Bet valstsvīriem vienkāršāk ir arī mūsdienās vainot kapitālismu, nevis atzīt savas kļūdas. Tas rada pārdomas. Pirmkārt, ir aizdomas, ka brīvā tirgus nozīme 30. gadu lielās krīzes izraisīšanā ir pārspīlēta, otrkārt, izrādās, ka valstsvīri visai maz ir mācījušies no iepriekšējām krīzēm. 

 

Francijas prezidenta Sarkozī paziņojums, ka nevar ļaut mežonīgajam tirgum brīvi darboties, radīja šoku. Francijā kreisajām partijām vienmēr ir bijusi liela ietekme un tur par brīvo tirgu var runāt ļoti nosacīti. Tāda situācija ir arī Latvijā.

Latvijas politiskajā spektrā ir tikai dažādi kreiso grupējumi – gandrīz visi dažādi apspēlē valsts nozīmi ekonomikā, un viedokļi atšķiras tikai ar dažiem nosacījumiem. Grupējumu darbības principus politikā nosaka nevis programmas, bet gan vēlme pēc varas un varas pārdalīšanas situāciju rezultāti.

Valdības ekonomisko pārliecību var atšķirt pēc viena kritērija – cik liela nozīme ir valsts uzņēmumiem un monopoliem. Kreiso politika parasti ir vienkārša – atdot kādam kontroli pār vadošajiem uzņēmumiem un pārdalīt pārējiem daļu iegūtā pīrāga ar atsauci: «Rūpes par vienkāršo tautu!» Dažreiz gan viņi aizraujas un atdod par maz. Tad sākas nepatikšanas.

Latvijas ekonomikā cenas nosaka daži uzņēmumi – «Latvenergo», «Latvijas Gāze» un tamlīdzīgi. Tarifus palielina ar pamatojumu: «Jāpielīdzinās Eiropai.» Žēl, ka mūsu algas netiek līdzi. Brīvā tirgus situācija ir novērojama lauku produkcijas tirgū – zemnieku ienākumi no pārdotās produkcijas ir mazāki nekā Eiropā. Toties pārstrādes firmas ir dažas un veido oligopolu. Šo firmu pārstrādātās produkcijas cenas ir tuvākas Eiropai. Lielie preču izplatītāji Latvijā arī veido oligopolu, un pārdošanas cenas sasniedz Eiropu.

Šis piemērs uzskatāmi parāda, kā atspēlējas galveno uzņēmējdarbības resursu nonākšana valsts vai monopolveida uzņēmumu rokās. Visi teksti par efektīvāku saimniekošanu parasti atduras pret vienu punktu – valsts uzņēmums strādā labāk par privāto tikmēr, kamēr gūst ievērojamu atbalstu. Bieži vien pēc principa – no privātā paņemam un valsts uzņēmumam iedodam. Ja valdība atbalstītu privātos uzņēmējus tāpat kā valsts uzņēmumus, tad arī privātajam biznesam veiktos labāk.

ES valstu un ASV valdība jau gadu desmitus mēģina pēc iespējas vairāk kontrolēt brīvo tirgu. Vairāki valsts atbalsta veidi pavilka ekonomikas augšupeju ilgāk par pāris gadiem. Jo lielāks kāpums, jo lielāks kritums. Un izrādījās, ka ļoti kompetentie valstsvīri krīzei bija vēl mazāk gatavi nekā lielākā daļa brīvā tirgus uzņēmēju.

Latvijā liberālā spārna valdība, kura cenšas pēc iespējas mazāk iejaukties brīvā tirgus procesos, nekad nav bijusi un reālas brīvā tirgus pieredzes Latvijā nekad nav bijis. Pie mums vieni kreisie apvaino otrus kreisos pārlieku lielā liberālismā. Un mēs ticam.