Vai cilvēki, kuri dzīvo Kalna un Zaļās ielas jeb autoceļa «Via Baltica» malā Bauskā un Rīgas ielā Iecavā, vairāk nekā citi cieš no intensīvā transporta trokšņa, vibrācijas un putekļiem?
Vai cilvēki, kuri dzīvo Kalna un Zaļās ielas jeb autoceļa «Via Baltica» malā Bauskā un Rīgas ielā Iecavā, vairāk nekā citi cieš no intensīvā transporta trokšņa, vibrācijas un putekļiem?
Tiks pie jauniem logiem
Pagaidām nav atbildes uz šo jautājumu. Pagājušajā gadsimtā un vēl senāk celtās dzīvojamās mājas šosejas malā mūsu pilsētā intensīvas satiksmes troksnī dreb, plaisā un noput.
Pētījumi par šo faktoru ietekmi uz mūsu iedzīvotāju veselību nav veikti. Gluži tāpat kā netika veikti trokšņa līmeņa mērījumi Bauskas centrālās ielas rekonstrukcijas projekta izstrādes laikā, bet autoceļa «Via Baltica» pārveidošana turpinās. Pašlaik tā notiek posmā Rīga–Ādaži. Taču tur rekonstrukcijas laikā ce- ļa malā esošas 30. gados celtas 58 Baltezera mājas tiks pie jauniem logiem. Tos nomainīs, pamatojoties uz trokšņu mērījumu rezultātiem, turklāt jaunus logus liks tikai ceļa pusē.
Citas prasības
Par to «Bauskas Dzīvei» vēstīja Gints Alberiņš, rekonstrukcijas projekta vadītājs, Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) speciālists. Viņš arī Bauskā veiktās Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijas laikā pārstāvēja darbu pasūtītāju LAD. G. Alberiņš «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka projekts, kas 2000. un 2001. gadā tika realizēts Bauskā, diemžēl neparedzēja logu nomaiņu mājām ielas malā.
«Šis projekts bija izstrādāts un apstiprināts pirms vairākiem gadiem, kad vēl nebija šādas Eiropas Savienības noteiktas vides aizsardzības prasības trokšņu piesārņojuma ierobežošanai. Tagad tādas ir, turklāt atšķirībā no Bauskas, Ādažos ir veikti arī trokšņa mērījumi. Tāpēc projektā bija jāiekļauj papildu pasākumi, lai pasargātu no trokšņa iedzīvotājus,» situāciju skaidro G. Alberiņš.
Tā nu pie Baltezera dzīvojošos no autoceļa radītiem trokšņiem un vibrācijas sargās stikla paketlogi plastmasas rāmjos, kas ir arī papildu siltumizolācija.
Plaisā sienas un griesti
Bauskā namīpašniekiem un lietotājiem šādos uzlabojumos nācies ieguldīt savu naudu. Pakāpeniski 2001. un 2002. gadā par skolas budžeta līdzekļiem paketlogi plastmasas rāmjos ēkas Kalna ielas pusē ielikti Bauskas vakara vidusskolai. Direktore Jeļena Žuravļova stāsta, ka to darīt mudinājis aukstums, satiksmes radītais troksnis un putekļi. Pēc logu ielikšanas telpās ir daudz labāka skaņas izolācija, apkures sezonā siltāk.
Atceroties ielas rekonstrukciju, kas notika tieši pie skolas ēkas sienas, J. Žuravļova stāsta, ka no agregātu izraisītās vibrācijas nama sienās parādījušās plaisas, izdrupis apmetums zem palodzēm. Telpas bijušas nesen remontētas, tāpēc skola lūgusi palīdzību pilsētas Domē. Tā pretenziju adresējusi darbu ģenerāluzņēmējai SIA «Šlokenbeka», atceras Jānis Mičulis, Domes izpilddirektors. Savukārt J. Žuravļova apliecina, ka no ceļu būvētājiem saņemti Ls 180 pieticīgam kosmētiskam remontam. J. Mičulis vēl atceras, ka rekonstrukcijas laikā, strādājot lieljaudas veltņiem, divos dzīvokļos Kalna ielas mājās vibrācijas dēļ saplaisājuši griesti. Objekts ir apdrošināts, uzsver Domes izpilddirektors, tāpēc iedzīvotāju pretenzijas nosūtītas SIA «Šlokenbeka».
Namīpašnieka ieguldījums
Pie paketlogiem ticis arī divstāvu privātnams Kalna ielā 22. Šajā vietā automašīnas nogriežas uz Uzvaras ielu vai bremzē pirms iebraukšanas satiksmes aplī.
Astrīda Vītola, Kalna ielas 22. nama pārvaldniece, stāsta, ka logu maiņu finansējusi ēkas īpašniece Ārija Beverina, kura dzīvo Argentīnā. Izmantots arī īres naudas uzkrājums, īrniekiem papildus nav bijis jāmaksā. Tas bijis diezgan prāvs ieguldījums, vērtē A. Vītola, tomēr īrnieku ērtības krietni uzlabojušās.
To, ka tā tiešām ir, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja Rudīte Pokšāne, dzīvokļa īrniece. Vecie rāmji bija izdrupuši, bet tagad logi aiztur melnos putekļus, izplūdes gāzes un arī troksni, saka R. Pokšāne. Pagaidām ielikti 12 logi Kalna ielas pusē, bet domāts par to, kā apmainīt logus arī sētas pusē, saka A. Vītola.
Troksnis kaitē veselībai
Ko par trokšņa ietekmi uz veselību saka speciālisti? Ne jau velti cilvēki meklē klusumu aiz paketlogiem. Genādijs Krizskis, Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles neinfekcijas slimību un epidemioloģijas un higiēniskās ekspertīzes daļas vadītājs, skaidro: «Troksnis vienmēr ir uzskatīts par nozīmīgu vides problēmu. Arī mūsdienu sabiedrībā ir raksturīgi trokšņi: satiksmes, celtniecības, sabiedrisko pasākumu, jā, un arī tā saucamais kaimiņu radītais troksnis. Šis jēdziens ietver skaļumu no līdzās esoša restorāna, atpūtas vietas, ēkas pirmajā stāvā iekārtotas kurpniekdarbnīcas līdz kaimiņu strīdiem un suņu rejām jebkurā diennakts laikā.»
Jutīgiem cilvēkiem pastāvīgs troksnis var izraisīt konkrētus funkcionālus traucējumus, saasināt sirds un asinsvadu slimības. Pat niecīgi dzirdes traucējumi trokšņainā vidē apgrūtina radio, televizora klausīšanos, sarunāšanos. Taču īpaši troksnis (ja tas pārsniedz 30 decibelu) traucē miegu, cilvēks nespēj iemigt vai arī bieži mostas, mainās sirds ritms, elpošana. Ja miegs un atpūta nav pilnvērtīgi, nogurums un nomākts garastāvoklis pazemina darbaspējas un ietekmē dzīves kvalitāti.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību, 2001. gada 22. maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā.
Sadzīves trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija, bet mērījumus pasūta un par tiem maksā pašvaldība, stāsta G. Krizskis. Ja Bauskas Dome parūpētos, lai tas tiek veikts vismaz tajās vietās pilsētā, kur satiksme ir visintensīvākā, tad iedzīvotāji uzzinātu, vai normatīvi ir pārsniegti vai arī nemaz tik traki nav.
***
Uzziņai
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem
mācību iestādēs klases telpās fona skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt 35 decibelus;
spēļu un sporta laukumos ārējo avotu troksnis nedrīkst pārsniegt 55 decibelus;
dažādos izklaides pasākumos troksnis nereti pārsniedz pat 100 decibelus, šādam skaņas spiediena līmenim cilvēks nedrīkst būt pakļauts ilgāk par četrām stundām četras reizes 12 mēnešos;
dienā ārējais troksnis nedrīkst pārsniegt 55 decibelus, naktī metru no ārējās sienas – 45 decibelus, lai cilvēki varētu elpot svaigu gaisu, vasarā gulēt pie atvērta loga;
strādājošiem, kuru darbs saistīts ar 81 – 99 decibelu lielu ražošanas troksni, reizi divos gados profilaktiski jāpārbauda veselība. Ja trokšņa līmenis pārsniedz 100 decibelu, veselība profilaktiski jāpārbauda reizi gadā. Darbavietās pieļaujamo trokšņa normatīvu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.
Valsts sanitārās inspekcijas informācija
