Žoržiks astoņu gadu laikā ir izaudzis no monētas lieluma līdz pieauguša cilvēka divu plaukstu apmēram.
Baušķeniecei Kristīnei Stūrei Žoržiku kā sarkanausaino bruņurupuci uzdāvināja dzimšanas dienā. Pēc kāda laika konstatēts, ka šīs sugas pazīmēm dzīvnieks īsti neatbilst.
Akvārijs regulāri jātīra
Dāvana nav bijusi negaidīta. Kristīne bija izteikusi vēlmi savā aprūpē iegūt kādu eksotisku dzīvnieku, kurš nav sastopams katrā otrajā mājā. Viņas vēlēšanās piepildījās.
Baušķeniece stāsta, ka bruņurupucis lielu uzmanību un aprūpi neprasa. Spēku, pūļu un laika «sūklis» ir akvārijs. «Žoržiks ir kluss un nemanāms savā akvārijā. Tas negāž lietas, nekož, ļauj mājiniekiem gulēt un no rīta nemodina pretēji suņiem vai kaķiem. Ar akvāriju gan ir daudz darba – tas regulāri jātīra. Es to daru divas reizes nedēļā,» stāsta Kristīne.
Akvārija tīrīšana nebeidzas ar nomainītu ūdeni. Jāpucē akmeņi, gliemežvāki un stikls. Higiēna ir būtiska, jo rāpulis mājvietu piegružo ēdot un pēc tam turpat no maltītes atbrīvojoties. Lai viņš justos labi un būtu vesels, par akvārija tīrību ir jārūpējas. Žoržiks periodiski nomet zvīņas no bruņām, arī nagi tam ir gari un asi.
Dekoratīvs dzīvnieks
Žoržiks lielāko daļu laika peld, dažreiz uzrāpjas uz akmens, lai paelpotu gaisu. Vairākas reizes nedēļā bruņurupucis izstaipa kājas, laiski soļojot pa māju, vasarās dzīvnieks bauda nelielas pastaigas pa dārzu. «Mūsu bruņurupucis nav lēns. Nepieskatīts tas vienā mirklī var nozust un aizlīst vietās, no kurām dabūt to ārā ir problemātiski,» stāsta Kristīne.
Žoržiks labprāt atrodas cilvēku rokās. Katrs ciemiņš un radinieks vēlas mīluli paņurcīt. Tiklīdz dzīvnieks jūt briesmas vai tiek iztraucēts no miera, tas paslēpjas no apkārtējiem – galvu un ķepas ierauj čaulā.
Baušķeniece mājdzīvnieku baro ar kaltētām garnelēm. Centieni piedāvāt ko citu nav guvuši Žoržika atzinību. Dažreiz bruņurupucis apgrauž pāri akvārija malai pārliekušās puķu lapiņas.
«Lielākā daļa eksotisko dzīvnieku pilda dekoratīvu funkciju. Bruņurupucis ir mazaktīvs, bet mums tas patīk. Mans Žoržiks ir glīts un īpašs,» tā Kristīne.
Vajag lampu
Lai gan Kristīne gadu gaitā ir iepazinusi bruņurupuča uzvedību un paradumus, tomēr atzīst, ka dažas lietas vēl neesot īsti skaidras. Tāpēc «Bauskas Dzīve» sazinājās ar SIA «Līga-Vet» veterinārārsti Gintu Sirmani, kura sniedz padomus par bruņurupuču nagiem, lampas nepieciešamību, piemērotāko gaisa un ūdens temperatūru un ziemas guļu.
Ja nagi šķiet par garu, tie jāapgriež. Citādi tie var nolūzt, un bruņurupucis gūs traumu. Kristīne nezina, vai Žoržiks ir puika vai meitene. Izrādās, atbildi uz šo jautājumu sniedz dzīvnieka nagi. «Iespējams, ka Kristīnes mīlulis ir tēviņš, jo tiem nagi ir garāki un spicāki nekā mātītēm,» stāsta veterinārārste.
«Jā, sildlampa ir nepieciešama. Bruņurupucis ir aukstasiņu rāpulis, tam patīk sildīties. Dabā dzīvnieks to dara uz kāda paaugstinājuma, piemēram, akmens. Akvārijā noteikti ir nepieciešama sauszemes daļa, lampu uzstāda virs tās,» skaidro Ginta. Viņa iesaka ievietot ultravioleto (UV) lampu, jo bruņurupučiem bieži trūkst D vitamīna, kas organismā veidojas UV staru ietekmē. Vislabāk bruņurupuči jūtas 25 – 28 grādu temperatūrā, un ūdens akvārijā jāmaina vismaz reizi nedēļā.
Ziemas miegā var nedoties
«Bruņurupuči mēdz doties ziemas guļā. To sauc par anabiozi – palēninās vielmaiņa un elpošana, kustības kļūst minimālas. Var pat šķist, ka dzīvnieks ir miris. Lai ziemas guļa aizritētu bez problēmām, jānodrošina atbilstīgi apstākļi – pakāpeniski jāsamazina temperatūra līdz četriem grādiem un apgaismojums. Lai bruņurupuci «aizlaistu» ziemas miegā, jābūt plašām zināšanām, tāpēc labāk neriskēt ar dzīvnieciņa veselību, jo bez ziemas miega tas var iztikt, uzturot nemainīgu vides un ūdens temperatūru,» skaidro veterinārārste.
Jānodrošina kalcijs
Bruņurupuči tiek uzskatīti par plēsīgajiem rāpuļiem, taču tas nenozīmē, ka to ēdienkartē nav jāiekļauj augu valsts barība. Visbiežāk sarkanausu bruņurupučus baro ar garnelēm, mīdijām, vistas gaļu, zivīm, ka arī ar burkāniem, āboliem, salātlapām un citiem dārzeņiem. Dzīvnieks jānodrošina ar kalcija piedevām, lai tas neiedzīvotos rahītā un citās kaulu slimībās. Jāpiedāvā arī speciāla granulētā barība.
«Sarkanausu bruņurupuča iegāde kārtīgi jāapsver. Dzīvnieks, kas sākumā ir divu eiro monētas lielumā, var sasniegt kārtīga šķīvja apmērus un dzīvot 20 – 30 gadu. Ja bruņurupuča izskats vai uzvedība mainās, jādodas pie veterinārārsta, jo tā var būt zīme, ka dzīvnieciņu piemeklējusi kāda kaite,» iesaka Ginta Sirmane.
