Iepriekšējās lappusēs iepazīstinājām ar jūdaismu un islamu.
Iepriekšējās lappusēs iepazīstinājām ar jūdaismu un islamu. Tagad piedāvājam budisma doktrīnu atspoguļojumu.
Jācenšas atteikties no vēlmēm
Rietumos arvien vairāk cilvēku pievēršas budismam. Pasaulē ir ap 400 miljonu šīs reliģijas piekritēju.
Budisma dzimtene ir Indija, kur laikposmā no 563. līdz 483. gadam pirms mūsu ēras dzīvojis Sidhārta Gautama. Tradicionāli viņš tiek uzskatīts par budisma pamatlicēju. Sidhārta Gautama jeb Buda ir skolotājs, nevis dievs. Dzīvodams kā askēts, Gautama sasniedza «lielo apskaidrību». Viņš saprata, ka visu cilvēces problēmu pamatā ir ciešanas. Savukārt ciešanu cēlonis ir dažādas vēlmes. Lai novērstu ciešanas, jācenšas atteikties no vēlmēm, izvēloties vidusceļu starp tādām galējībām kā baudkāre un askētisms. Budisti uzskata, ka cilvēks bez dieva palīdzības pats spēj sevi pilnveidot, lai sasniegtu glābšanu un svētlaimi.
Cildenās patiesības un cēlais ceļš
Budismu tēlaini salīdzina ar kuģi, kas cenšas pārvarēt pasaules ciešanu okeānu. Budisma mācības ir apkopotas rakstu krājumos. Viens no budistu vecākajiem tekstiem ir «Tikumības ceļš», kas sastāv no četrām cildenām patiesībām, cēla astoņposmu ceļa un vairākām praktiskās ētikas un pašdisciplīnas pamācībām.
Četras cildenās patiesības atspoguļo budisma reliģijas pamatprincipus. Pirmā ir cildenā patiesība par ciešanām, kas apgalvo: dzīve šajā pasaulē nevar būt šķirta no ciešanām. Otra patiesība apstiprina, ka ciešanu iemesls ir vēlmes. Trešā patiesība aicina iznīcināt vēlmes, jo pārstāt vēlēties nozīmē pārstāt ciest. Ceturtā cildenā patiesība norāda veidus, kā vēlmes var tikt iznīdētas.
Nirvāna – visaugstākais mērķis
Budisti pārliecināti, ka dvēseli jeb cilvēka patību veido pieci elementi – ķermenis, jūtas, uztvere, impulsi un apziņa. Cilvēka iepriekšējo dzīvi ar tagadējo saista cēloņu un seku likums jeb karma. Budistu augstākais mērķis ir pilnīgas svētlaimes jeb nirvānas sasniegšana, kad iznīcinātas jebkādas vēlmes. Savā ziņā nirvāna uzskatāma par absolūtu brīvību ārpus laika un telpas. Valda uzskats, ka vienkāršs ticīgais sasniegt nirvānu var tikai tad, ja iepriekšējā dzīvē viņš ir bijis mūks. Taču nevienam nav liegts tiekties pēc patiesas apskaidrības.
Dievkalpošana un ziedošana ir veidi, kā izpelnīties glābšanu. Budistu dievnams ir pagoda, bet dievkalpojums – pudža. Pagodas apmeklētāji Budas tēla priekšā noliek ziedus, paklanās un nometas ceļos. Tad viņi piekļauj seju pie zemes, skaita lūgšanas un svēto rakstu fragmentus. Dievkalpojuma laikā tiek iedegtas aromātiskās kūpināmās nūjiņas. Budistu klosteros uz laiku var apmesties ikviens, kurš nolēmis nodoties garīga rakstura apcerēm.
Ierosmi var gūt daiļliteratūrā
Budisma priekšraksti paredz atturēšanos no piecām darbībām. Tās ir šādas: dzīvu būtņu ievainošana un nogalināšana, aizliegums ņemt to, kas nav dots, galējības dzimumdzīvē, meli, alkohola un narkotiku lietošana. Savukārt svētajās dienās nav ieteicams ēst pēc pusdienlaika, dejot, dziedāt, lietot kosmētiku un nēsāt rotaslietas.
Labāk izprast budisma reliģijas būtību var palīdzēt vairākas latviešu valodā izdotas grāmatas. Par dzīves jēgas meklējumiem un ceļu uz apskaidrību vēsta Hermaņa Heses romāns «Sidharta». Lietuviešu rakstnieces Jurgas Ivanauskaites grāmatā «Ceļojums uz Šambalu» fiksēti dokumentāli apraksti un pētījumi par Tibetas budismu. Toties ieskatu par Japānas budisma paveidu – sintoismu – var gūt, izlasot Jukio Mišimas romānu «Zelta templis».
