Kopš 1. janvāra no skolu ēdnīcu bufetēm pazuda šokolāde, dzērieni ar krāsvielām, bulciņas un daudzi citi produkti, jo to noteica Veselības ministrijas rosinātie noteikumi. Pagājis mēnesis, un pieņemti jauni noteikumu grozījumi.
Pagājušajā mēnesī Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēdnīcā stipri sarucis apgrozījums bufetē. Kā atzīst šeit strādājošā ēdināšanas uzņēmuma SIA «Jasers» vadītājs Jānis Savokins, kādreiz virtuves darbinieces daudz strādājušas tieši bufetē, bet tagad tur gandrīz nav, ko darīt.
Nepārtrauktas pārmaiņas
Noteikumi, kas stājās spēkā 1. janvārī, aizliedza izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji. Aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabiskās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm. Pēc protestiem aizvadītajā nedēļā pieņemti jauni grozījumi, kas atļauj izmantot produktus, kas satur vanilīnu un dabiskos aromatizatorus un krāsvielas. Nākamgad sola jaunas izmaiņas.
Ēdinātāji atzīst, ka nepārtrauktajās pārmaiņās grūti orientēties, turklāt ne vienmēr saprotams, ko īsti noteikumi paredz. Piemēram, kas ir neapstrādāti zvejniecības produkti? «Nav īsti skaidrs, ko tas nozīmē. Dodam lasi, jo vismaz par to esam droši,» atzīst Vecumnieku novada Valles vidusskolas ēdnīcas vadītāja Rita Kožemjakina. «Ēdināšanas nozarē strādāju 38 gadus un varu teikt droši – zivi bērni nekad nav ēduši,» atmet ar roku J. Savokins. Tagad gan jaunie noteikumi paredz, ka reizi nedēļā var dot apstrādātus zvejniecības produktus – konservētu zivi, siļķi un citas zivis.
Nepārtrauktās izmaiņas apgrūtina strādāšanu, atzīst J. Savokins. Kad izdevies izprast vienus noteikumus, nāk nākamie, un atkal jādomā, ko var un ko nevar. Daļa ēdinātāju atklāti gaida, kad ieradīsies Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji un skaidri pateiks, ko drīkst un ko ne. «Kas to lai pasaka, kas vēl būs, – aizies Guntis Belēvičs, un nākamais visu griezīs otrādāk,» raustot plecus, bilst SIA «Jasers» vadītājs.
Našķus pērk veikalos
Skolēnu brokastīs un pusdienās jaunie noteikumi izmaiņas nav atnesuši – ēdinātāji jau ilgāku laiku strādā ar mazu sāls un cukura saturu porcijās. «Patēriņam jābūt pieci grami sāls un 20 grami cukura dienā. Man normas jau tāpat ir mazākas,» atklāj J. Savokins. Viņš teic – ja pagaršojot jūt, ka sāls nedaudz pietrūkst, tad esot tieši tik, cik vajag.
Toties bufetēm klājas plāni – skolēni bija pieraduši pirkt konfektes, šokolādi, gāzētos dzērienus, un tie no plauktiem pazuduši. Daži ēdinātāji gan uzskata, ka šeit vairāk nostrādājis pārtikas veikalu lobijs, jo audzēkņi dodas uz veikaliem ārpus skolu teritorijas. Valles vidusskolā pat daži skolēni ierodas uz pusdienām ar veikalos iegādātiem našķiem un demonstratīvi apēd tos ēdnīcā.
Tikmēr izglītības iestāžu ēdinātāji cenšas sameklēt jaunus produktus, ko piedāvāt skolēniem. No kārumu klāsta nav pazudušas smalkmaizītes. Tās tagad cep ar zemāku cukura un taukvielu saturu, un, izrādās, nemaz nav tik ļoti pieprasītas, kā varētu likties, – katrā ziņā pēcpusdienā SIA «Jasers» ēdinātavas plauktos tās bija vēl pieejamas. «Kopš nedrīkst tirgot šokolādes, skolēni iepērkas mazāk. Vēl aizvien pērk bulciņas, sulas, augļus, siltos ēdienus. Pēdējos gan vairāk izvēlas vidusskolas vecuma audzēkņi,» stāsta brunaviete Neringa Smalke, SIA «Jasers» virtuves darbiniece.
Ēdinātāji stāsta, ka pieprasījums bieži ir atkarīgs no reklāmas un īpaša popularitātes uzplaukuma. Piemēram, pēc reklāmām televīzijā nereti pieaudzis apgrozījums konkrētiem saldumiem. «Kādreiz, kad bija frī kartupeļu bums, dienā apēda 40 – 50 kilogramus šīs produkcijas. Tagad – divus trīs kilogramus,» vērtē J. Savokins.
Sola vienu, dod citu
Nemainīga problēma paliek iepirkumi. Par to sūdzas gan privātie ēdinātāji, gan izglītības iestādes, kur vēl aizvien produkcijas iepirkumus rīko pašvaldība.
Valles vidusskola šogad bija izvēlējusies rīkot «zaļo iepirkumu», lai iegūtu pēc iespējas augstvērtīgāku un bērnu uzturam atbilstīgāku pārtiku. Iepirkuma nosacījumos bija jau iekļautas cenas, produktu izcelsmes valstis, nepieciešamie sertifikāti un visi citi nosacījumi. Noteicošais kritērijs, protams, bija zemākā cena.
«Janvārī sākās nesaskaņas – jau ar pirmo pievedumu cenas bija augstākas nekā iepirkumā. Parādījās citas ražotājvalstis – Polija, Lielbritānija. Viss mēnesis aizvadīts nebeidzamā cīņā ar uzvarējušo firmu,» sarūgtināta bija Valles vidusskolas direktora vietas izpildītāja Gunta Kupčiuna. Turklāt produkciju atved vienreiz nedēļā, un tad, ja kaut ko no tās nevar pieņemt, jāsāk domāt, ko bērniem šajā nedēļā piedāvāt. Tas rada papildu rūpes. Paredzēts rīkot jaunu iepirkumu, šoreiz ar citiem nosacījumiem. Tiesa, G. Kupčiunu uztrauc, ka tā pati firma var piedalīties konkursā ar dempinga cenām un pēc tam atkal sāks piedāvāt citus nosacījumus.
Tādējādi skolas vadībai vairāki mēneši aizrit, mēģinot īstenot iepirkumu un cīnoties ar tā sekām. G. Kupčiuna pauž viedokli, ka šīm problēmām nevajadzētu būt direktores kompetencē un labāk esot skolās, kur ēdināšanu nodrošina privātuzņēmums.
Direktori uzrauga
Tiesa, privātajiem uzņēmējiem ir savas problēmas. Un arī skolu direktoriem rūpju nebūt nekļūst mazāk – saistībā ar SIA «Aniva», kas nodrošina ēdināšanu gandrīz visās Bauskas novada izglītības iestādēs, mācību gada sākumā bija daudz sūdzību un neskaidrību, kas radīja direktoriem papildu darbu. J. Savokins atzīst, ka arī SIA «Jasers» uzrauga direktori un bieži iznāk meklēt kopējus risinājumus.
Grūtības ar piegādātājiem ir arī privātajiem uzņēmējiem. «Man liekas, ka godīgi būtu, ja par šo noteikumu pārkāpumu atbildētu uzņēmums, kas produkciju piegādā. Citādi iznāk tā, ka piegādātājs produktus atved ap pulksten desmitiem, kad virtuvē lielākā darba duna, pagūsti produkciju tikai saņemt, bet ne pārbaudīt. Ja kaut kas atvests ne tā, vainīgs tomēr būs ēdinātājs,» teic J. Savokins.
Diskusijas nebeidzas
Turpinās diskusijas par to, cik noderīgi ir jaunie ēdināšanas noteikumi. «Kā var latviešu cilvēkam nedot marinētu gurķi vai siļķi?» izbrīnīta ir G. Kupčiuna. Daži Bauskas sākumskolas pedagogi, kas arī bauda maltīti ēdnīcā, atzīst, ka mazāks sāls saturs ēdienā uzlabo veselību.
Skolēnu vērtējums par ēdināšanu ir ļoti dažāds. Pedagogi norāda, ka atkarībā no vecuma ieradumi un prasības atšķiras. R. Kožemjakina stāsta, ka Valles vidusskolā piedāvā piecu dažādu veidu salātus, bet iespējas izvēlēties pilnībā sāk izmantot bērni no piektās klases, jo pirmo četru klašu audzēkņi cenšas apēst noteiktas porcijas, nevis izraugās, ko grib ēst. Savukārt pieaugot mainās arī ēšanas gaume. Cits iet uz veikaliem, cits domā par figūru. «Lielākajām meitenēm taisu risoto – viņas jau zina, ko nozīmē veselīgs ēdiens,» stāsta J. Savokins. Ēdinātājs norāda, ka arī jaunās, veselīgās prasības būtiski nemainīs to skolēnu skaitu, kam ir liekais svars. «Ar ēdienu vien svaru nenodzīsi,» saka pieredzējušais uzņēmuma īpašnieks. Viņš pauž viedokli, ka izglītības iestādēs ir par maz fizisko nodarbību, kas bērniem un jauniešiem ir ļoti nepieciešamas.
