Lauku attīstības speciālistam pagastā ir jābūt kā ģimenes ārstam, kā vietējam mācītājam, kuru gaida un uz kuru cer.
Lauku attīstības speciālistam pagastā ir jābūt kā ģimenes ārstam, kā vietējam mācītājam, kuru gaida un uz kuru cer.
Tik tieši un nepārprotami par šī darba sūtību 14. decembrī runāja Bauskas lauku konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka.
Amatam trīskāršs segums
Viņa atgādināja, ka, pirms diviem gadiem atjaunojot šo štata vietu, tika noslēgts trīspusējs līgums, ko ir parakstījušas Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra amatpersonas. Katrai šai institūcijai ir savs spēka pielikšanas virziens – ministrija piešķir finansējumu. Pašvaldību savienība, izmantojot zemākās struktūras – pagastus –, nodrošina darba vietu, pieeju informācijas resursiem. Savukārt centra uzdevums ir sniegt datus, palīdzēt, kā arī apkopot vietvaru speciālistu veikumu. Tā ir laba trīssavienība, bet kādi rezultāti?
E. Maisaka arī gada izskaņas sanāksmē, kā tas varbūt nepienāktos šādā reizē, uzturēja prasīgumu. Tas izskanēja vaicājumā – cik daudz ir būts pie zemniekiem, kā organizētas informatīvās dienas, tādējādi izpildot darba līgumu?
Pašvērtējumā raksturo sevi
Visciešākā saikne ar lauku attīstības speciālistiem ir Bauskas lauku konsultāciju biroja darbiniecei Raimondai Ribikauskai. Viņa apkopojusi pašvērtējuma anketas, kas ir sava veida orientieris kopējā darbībā. Bez aplinkiem runājot, jāatzīst, ka puse speciālistu ir spējuši kļūt par tādiem, kādus viņus vēlētos redzēt konsultāciju biroja vadītāja E. Maisaka. Katrā pagastā situācija ir atšķirīga, un arī paveiktā mēraukla tādēļ visiem nav vienāda. Bet vairāk tiek gaidīts no gados pašiem jaunākajiem.
Vaicāju ceraukstietei Dailai Kronbergai, kura šajā gadā atzīta par labāko lauku attīstības speciālisti Bauskas rajonā, kādi ir viņas secinājumi? “Ilgais darba stāžs lauksaimniecībā ļauj salīdzināt dažādus periodus. Cilvēki tomēr ir mainījušies, un viņus nosacīti var sadalīt divās grupās. Pirmā ir darbīga, bet otrā tāda, ka vai ar striķi jāvelk no mājām laukā. Esmu centusies iekustināt, izdevies vienu zemnieku pierunāt uz saimniecības pārstrukturizāciju. Par kolēģiem un biroja darbiniecēm gan varu sacīt labus vārdus. Saprotamies un esam draudzīgi,” tā Daila.
Viņai pieticis pacietības iemācīties strādāt ar datoru, Daila atrod laiku piemājas saimniecības rūpēm, kopā ar dēlu Viesturu bīdījusi Bauskas rajona privāto meža īpašnieku asociācijas darbu. Paguvusi apmeklēt dažādus seminārus un izbraukāt pēc pieredzes ārpus sava pagasta un rajona. Kolēģu pozitīvais vērtējums par viņas veikumu bija pārliecinošs.
Pavērt baznīcas durvis
Decembris ir pārdomu laiks, un tās – gan nopietnākas, gan draiskākas – bija saklausāmas pie eglītes izteiktās atziņās. Tā jau ir tradīcija, ka lauku attīstības speciālisti pārmaiņus katru mēnesi satiekas pagastos. Iecavnieks Stepans Drozdovs sacīja: “Būtu ieteicams vērt vietējo dievnamu durvis. Arī tie ir lauku dzīves sastāvdaļa. Codiete Inguna Mediņa pirmā bija izdomājusi parādīt dievnamu, tas bija ļoti interesanti.”
Stelpiete Aiga Saldābola atzina, ka viņas pagasta zemnieki par aizejošo gadu īpaši nežēlojas, jo daba ir bijusi saudzīgāka ziemas mēnešos, pasargājot sējumus. Bet ar darbaspēku ir tādas nedienas, ka smagāku vairs nevarot būt. Izskatoties, ka lopkopības saimniecībām gandrīz vai viss darbs jāuzņemas uz ģimenes pleciem.
Gailīšu pagasta speciāliste Aija Priedola pauda neizpratni par valstiskajām nostādnēm. Kopš pavasara šķitis, ka cukurbiešu audzētāji var būt rāmi. Vēl šī sezona nav beigusies, kad nākamās var nebūt. Šīs nozares izputēšanas smagums būšot jūtams ilgi un sāpīgi.
Ak, šī erozija un “Eirovīzija”!
Lauku cilvēku vidē allaž ir vieta asprātībām, un tās uzsprēgāja arī pie ugunskura. Tik populārais vārds “Eirovīzija” jau ilgi pirms konkursa nacionālās kārtas bieži skanējis lauksaimnieku vidū. Runa patiesībā ir par pieteikšanos atbalsta pasākumiem, lai ierobežotu augsnes eroziju. Vilšus vai nevilšus erozija dēvēta par “Eirovīziju”.
Eiropas Savienības terminoloģija ir neizbēgama, un latviskais vārds “jauninājums” ir izteikts svešādāk – vārdā “inovācija”. Tad nu visi smējās, ka kopā sanākšana mežā pie eglītes arī esot inovācija. Bet no tās neviens lauku attīstības speciālists neizbēgs, jo nekādos citos, tajos pašos Eiropas rāmjos Latvijas laukiem būs jāturas.
***
Uzziņai
– Pagastu lauku attīstības speciālistu darba līgumā noteikts, ka viņiem jāstrādā 85 stundas mēnesī, 35 no tām jābūt pašvaldībā, pārējais laiks jāpavada pie zemniekiem.
– Bauskas rajonā lauku attīstības speciālisti strādā visos 16 pagastos.
