95 gadu jubileju svin codiete Leontīne Mīlberga.
Leontīne Mīlberga, amatnieka un kalēja meita, visu mūžu bijusi čakla un prasmīga rokdarbniece – audēja, kura izgatavojusi simtiem metru auduma.
Sīksta un spēcīga paaudze
Codiete jubileju svinēja 22. novembrī. Sveicēju pulkā bija un ziedus, skaistu apsveikuma kartīti un dāvaniņu jubilārei dāvāja Bauskas novada Codes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa. Viņa jubilārei vēlēja veselību un dzīvesprieku.
«Leontīni un citus viņas vienaudžus es dziļi cienu. Varu tikai apbrīnot šīs paaudzes sīkstumu, izturību un čaklumu. Domāju, ka tieši Leontīnes paaudze ir visspēcīgākie latvieši, kuri, par spīti kara šausmām, izsūtīšanai un citām sveštautiešu nelietībām, ir spējuši saglabāt mūsu valsti un būt stipri savā garā un veselībā. Vai mana paaudze un jaunāki latvieši spētu ko līdzīgu? Grūti spriest,» pārdomās dalās pārvaldes vadītāja.
Kaucmindes mājturības skolā iegūtās zināšanas Leontīne ar prieku pielietojusi ikdienā, kā laba saimniece klājot viesību galdus.
Darbi nākamajām paaudzēm
Leontīne ilgus gadus ar rokdarbnieces zināšanām un prasmēm dāsni dalījusies un palīdzējusi citiem novada ļaudīm. Līdzcilvēki viņu raksturo kā čaklu, darbīgu un gādīgu saimnieci.
Kā stāsta tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja Sandra Ķisele, nākamgad studija svinēs 60. jubileju. «Senā pagātnē, 1957. gada 8. janvārī, pie Bauskas novadpētniecības muzeja tika dibināts rokdarbnieku pulciņš, kura viena no pirmajām dalībniecēm bija Leontīne. Studijā viņu mīļi sauca par Veriņu,» saka S. Ķisele.
Kā izcila audēja Leontīne 1960. gadā viena no pirmajām Bauskā un Latvijā ieguva tautas daiļamata meistares nosaukumu. Viņas darbus varēja aplūkot Bauskas rajona, Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādē. 2002. gadā Leontīnes personālizstāde sarīkota Bauskas muzejā. Latvijas Vēstures muzejs un Bauskas muzejs ir iegādājušies vairākus L. Mīlbergas darbus, lai saglabātu un nodotu tos nākamajām paaudzēm.
Līdzcilvēku aprūpēta
«Studijas dalībnieces Leontīni vēl joprojām atceras kā optimistisku, dzīvespriecīgu un ar labu atmiņu apveltītu dāmu, kas smaidot skaitīja lappusēm garus dzejoļus un auda pasūtījumus ražošanas apvienībai «Daiļrade»,» jubilāri raksturo S. Ķisele.
Kopš kritiena pirms četriem gadiem Leontīne tikpat kā nestaigā. Savā mazajā istabiņā vēlos rudens un ziemas vakaros viņa skatās televīziju. Baudīt svaigu gaisu sanāk vien vasarā un pavasarī, kad līdzcilvēki palīdz ar izkļūšanu no mājas. Par Leontīni rūpējas Anna un citi ģimenes locekļi. Gaviļniecei ir dēls, mazdēls un divi mazmazdēli.
Anna Leontīni jeb Veras tanti raksturo kā darbīgu un čaklu kundzi, kura – ko solīs, to izdarīs. «Viņa bērnībā rūpējās par mani, visur ņēma mani līdzi. Bija mīloša un atbildīga tante. Tagad par Veru rūpējos, jo esmu viņai to parādā, un tas ir mazākais, ko viņas labā varu darīt,» tā Anna.
