Pirms 53 gadiem Ziemassvētku vakarā sniegputenis jaucis debesis kopā ar zemi.
Pirms 53 gadiem Ziemassvētku vakarā sniegputenis jaucis debesis kopā ar zemi. Pulkstenis iezvanījis vienpadsmito vakara stundu, un piedzimstot pasauli kā siltu istabu kādā no Paņemūnes pagasta mājām ieraudzījusi DZIDRA GAIGALA, tagad jau ilgus gadus – baušķeniece.
Ar pašu lietām svecītēm
Ziemsvētku svinības Dzidra atceras arī no bērnības gadiem. Divus spožus, trausla stikla bumbuļus, ar ko viņas mazotnē rotāta eglīte, jubilāre saglabājusi līdz šodienai. Tie viņai šķituši kā brīnums. «Tolaik mūsmāju eglītē mirdzēja tikai dažas mammas lietu sveču liesmiņas, jo veikalos tās nebija nopērkamas.» Varbūt tāpēc vēlāk sveces Dzidrai šķitušas tikai Ziemsvētku kociņam piederīgas. Nevienā savā jubilejā kūku viņa neesot rotājusi ar svecītēm. «Man liktos dīvaini, ja eglē un tortē kustu parafīns,» viņa sacīja.
«Pārģērbtā» eglīte
Dzidra Gaigala ar smaidu piemin kādu gadījumu no laikiem, kad Ziemsvētku svinības bija liegtas. Kādu vakaru pirms svētkiem viņa gribējusi mazu eglīti no laukiem ar autobusu aizvest uz Bausku. Bet tā laika miliči kontrolējuši, lai eglītes tiktu pārdotas tikai pirms gadu mijas. Dzidrai palīdzējis radinieks. Viņš Ziemsvētku kociņam visapkārt piesaitējis bērza zarus. Tā ar brango «slotu» padusē Dzidra veiksmīgi atbraukusi līdz mājām, piemānot kārtības sargus.
Egļu zari ar sveķainiem čiekuriem
Nu jau dažus gadus Gaigalu ģimene Ziemsvētkos egli mājās nenes. Tagad šķiet nepieņemami, ka zaļajam kuplumam atņem dzīvību un ļauj lēnām nokalst. Skujkoka smarža vēdī no liela, vāzē ielikta zara ar brūniem čiekuriem. Tomēr šogad eglīte Gaigalu ģimenē būšot, to jubilārei pasteidzies uzdāvināt kaimiņš.
Divkāršo svētku vakarā Gaigalu dzīvoklī skan Ziemassvētku melodijas. Meita Dace spēlē akordeonu, to viņa iemācījusies Bauskas mūzikas skolā. Dace absolvējusi divas augstskolas – apguvusi gan logopēdes prasmi, gan reliģijas un ētikas mācīšanu. Viņa strādā Īslīces vidusskolā. Dzidra Gaigala atzīst, ka Ziemsvētku dziesmu sirsnīgie vārdi mudina uz pārdomām. «Savā sirdī es ticu un paļaujos uz Dievu. Tomēr uzskatu, ka, ne tikai regulāri ejot uz baznīcu, var gūt dvēseles skaidrību.»
Jauna garša un smarža
Ikdiena Dzidrai sākas agri. Kopš dibināta Bauskas Kristīgā pamatskola, viņa gata- vo bērniem maltītes. Dzīvesbiedrs Ziedonis Bauskas Domes uzņēmumā «Namu pārvalde» ir atbildīgs par kanalizācijas darbiem. Dzidra Gaigala ar profesiju ir aizrāvusies, vairākas klades viņa pierakstījusi ar ēdienu receptēm. Visvairāk interesantu ideju tiek gūts, skatoties vācu televīzijas raidījumus. Nesen izmēģināta cepta cūkgaļa ar citronu, tā bijusi ļoti sulīga un pikanta.
Zaļumi, ogas un dārzeņi izaugot Dzidras mazdārziņā «Lepšās». Tur viņa priecājas par katra zieda skaistumu, kas šķiet kā pārsteigums – izaudzis no sīka stādiņa, mazas, sausas sēkliņas.
Dzidra Gaigala kopš mazotnes krāj apsveikuma kartītes ar viņai veltītiem apsveikuma vārdiem. Tās visas esot īpašas, jo jubilāre nākusi pasaulē kā Ziemassvētku vakara bērniņš.
