Studijas augstskolā vienai daļai saistās ar brīvību, kad pats esi sava dzīves ritma noteicējs. Savukārt citiem šķiet, ka bezrūpīgā dzīve beigusies.
Studijas augstskolā vienai daļai saistās ar brīvību, kad pats esi sava dzīves ritma noteicējs. Savukārt citiem šķiet, ka bezrūpīgā dzīve beigusies.
Vēlējos izzināt, kādi ir Bauskas jauniešu – pirmo kursu studentu – secinājumi par studiju sākumu augstākajās mācību iestādēs.
Gundega Ludrika, Latvijas Policijas akadēmijas Publisko tiesību fakultātes studente, Īslīces vidusskolas absolvente:
– Vidusskolā mācīties ir nesalīdzināmi vieglāk. Skolotāji tevi ir iepazinuši, kontakti ir daudz personiskāki, par neskaidrībām iespējams vaicāt jebkurā laikā. Piemēram, kontroldarbu var pārrakstīt vairākas reizes. Pārbaudes darbu vidusskolā raksta par vienu vai divām mācību tēmām, kas tagad tāds nieks vien šķiet.
Akadēmijā mācību apjoms ir daudz lielāks, studentus pārbauda sesiju laikā divas reizes gadā (neskaitot sīkākus darbus). Studēju jurisprudenci, ir interesanti, taču jāmācās daudz. Patstāvīgi jāmeklē dažādi studiju materiāli, daudz laika jāpavada bibliotēkās. Katra paša studenta rokās ir – pabeigsi augstskolu vai ne, tāpēc cenšos darīt maksimāli visu.
Liene Marcinkeviča, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studente, Īslīces vidusskolas absolvente:
– Mācību metodes un darba organizācija vidusskolā un augstskolā ļoti atšķiras. Universitātē prasa lielāku atbildību un patstāvību. Atšķiras pasniedzēju darba metodes – lekcijās tiek sniegta pamatinformācija attiecīgajā studiju kursā, papildmateriāli jāmeklē pašam. Ļoti svarīgi apmeklēt lekcijas, jo iekavēto mācību vielu nav vienkārši “iedzīt”. Lai izprastu dažādas specifiskas nianses, nepietiek tikai aizņemties lekcijas konspektu un to pārrakstīt. Neapmeklējot lekcijas, eksāmenu nokārtot, manuprāt, ir ļoti grūti. Galvenais man pašlaik ir sekmīgas studijas, tāpēc viss pārējais ir tām pakārtots.
Pirmā sesija ir gandrīz garām, un cēlusies mana pašapziņa, ka es to varu.
***
Arī es pievienojos jauniešu sacītajam – studijas augstskolā ir liels pārbaudījums. Katram studentam jāpierāda sevi no jauna, un tā vienlaikus ir lieliska motivācija censties un atklāt, uz ko esi spējīgs. No vienas puses, var šķist vilinoši, ka neviens neskaita kavētās lekcijas. Taču, ja tajās nepiedalīsies, būs grūti patstāvīgi sameklēt materiālus par tēmu un nokārtot eksāmenu. Jārēķinās ar to, ka visus neskaidros jautājumus jācenšas uzdot lekcijās, jo pasniedzēji ir aizņemti.
Jauki, ka biznesa augstskolā “Turība” ir ļoti laba materiāltehniskā bāze. Arī pasniedzēji nav vairs bargie skolotāji, bet izturas pret studentu ar cieņu. Tā ir papildu motivācija mācīties labāk un sevi pierādīt. Man arī šķiet labi, ka nav jāmācās, piemēram, ķīmija vai fizika, bet jāapgūst studiju kursi, kuri nepieciešami izvēlētajā profesijā.
Jāmācās arī adaptēties jaunajā kolektīvā, daudz darbu notiek grupās, kur katram ir savs uzdevums, tāpēc esi līdzatbildīgs par rezultātu.
Secinājums viens – tas, ka veiksmīgi nokārtoti iestājpārbaudījumi, vēl nenozīmē, ka diploms jau kabatā. Ceļā uz to jāpārvar ne viens vien pārbaudījums.
