Puķu pušķis.Nav stiprāka vārda par vienkāršu paldies, kurā ietilpināt pārdzīvojumu, ko izraisījis komunistiskā režīmā cietušo un bojā gājušo piemiņai izveidotais ansamblis.Tas vispilnīgāk atklājas, skatoties no Brīvības bulvāra. Piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem un piemiņas vieta ar granīta veidojumu, kas simbolizē okupācijas radīto pārrāvumu mūsu tautas vēsturē, izceļas ar vienkāršību, viens otru nenomācot, bet papildinot. Tos vieno kopīga ideja, bet katrs nes savu vēsturisko slodzi. Sasmalcinātām akmens šķembām klātais celiņš kā viena ass ved no izseniem laikiem gar pieminekli cīnītājiem par Latvijas neatkarību līdz piecdesmit gadu ilgās okupācijas upuru piemiņas zīmei. Vieni aizstāvēja savu dzimteni ar ieročiem rokās, otri darīja to pašu ar daudz spēcīgāku, bet īpaši nežēlīgi iznīcinātu līdzekli – ideju par neatkarīgu valsti.Loks ir noslēdzies. To iezīmē aplis ar gaišu un tumšu akmentiņu joslām un puslokā veidotais granīta piemineklis. Tas it kā noslēdz mūsu valsts traģisko notikumu sēriju 20. gadsimtā. Zemē iestrādātās spuldzes tumsā mirdz kā dvēselītes, radot iespaidu, ka te pulcējas visi tie mūspuses cilvēki, kuri palikuši, Sibīrijas mūžīgā sasaluma zemē ierušināti.Katram notikumam ir arī praktiskā puse, kad saduras emocijas ar iespējām. Darba izpildītājus ir vieglāk atrast nekā līdzekļus, t. i., naudu. Sākumā iecerētā prāvas daļas izdevumu segšana ar ziedojumiem izgaisa stingro noteikumu dēļ.Politiski represēto klubs «Rēta» visu mūsu novada politiski vajāto vārdā pateicas tiem, kuri pielika rokas un sirdi piemiņas ansambļa tapšanā: pilsētas Domes deputātiem, priekšsēdētājai Ārijai Gailei un finanšu rīkotājiem, kuri atbalstīja ne vien ieceri, bet arī vietas izvēli, rajona Padomei – visiem pagastu priekšsēdētājiem, kuri pēc «Rētas» lūguma balsoja par finansiālu līdzdalību, un arī tam vienīgajam, kas bija pret. Pateicība Bauskas Zonta klubam, kas vāca ziedojumus pilsētas 400 gadu jubilejas ievada sarīkojumā Bauskas estrādē, visiem zināmajiem un anonīmajiem ziedotājiem, kuri dalījās tajā mazumiņā, kas viņiem ir. Paldies sakām pilsētas būvvaldes vadītājai Intai Vanagai, piemiņas zīmes veidotājam akmeņkalim Raimondam Baublim, SIA «Kvēle» un Ģirtam Karpovičam. Suminājums visiem, kuri veica darbus zem zemes un virspusē, garīdzniekiem, kuri iesvētīja piemiņas vietu, un kultūras darbiniekiem, kas uzņēmās organizēt un vadīt atklāšanas norisi. Īpaši tencinām «Bauskas Dzīves» žurnālistus, kuri ar savām publikācijām sekmēja idejas realizāciju. Ja kāds ir aizmirsts, tam divkāršs paldies!Mēs esam pieņēmuši jauno piemiņas vietu par savējo. Aizkustinoša bija kāda garāmgājēja apstāšanās nu jau iestaigātajā vietā nākamās dienas rītā, kad vēl dega dažas svecītes un neskarti gailēja ziedu pušķi. Izlasījis uzrakstu, viņš noņēma cepuri un dziļi paklanījās.Šī ir īpaša ceļa zīme no pagātnes uz nākotni, jo laika plūdums nav ne dalāms, ne pārraujams, kā to vēlētos daži politiķi, iesakot likt pagātni pie malas un sākt visu no nulles.
