Izdevniecībā «Jumava» iznākusi lietuviešu rakstnieces Jurgas Ivanauskaites grāmata «Ceļojums uz Šambalu».
Izdevniecībā «Jumava» iznākusi lietuviešu rakstnieces Jurgas Ivanauskaites grāmata «Ceļojums uz Šambalu». Pirms trijiem gadiem viņas romāns «Ragana un lietus» Latvijā iemantoja milzīgu popularitāti.
Kritizē par jauno skatījumu
Jurgas Ivanauskaites darbs Lietuvā saņēma ārkārtīgi pretrunīgus vērtējumus. Pret «Raganu un lietu» ar bargu kritiku vērsās katoļu Baznīca, apvainojot autori svētuma zaimošanā. Patiesībā no zaimiem tur nebija ne miņas. Visi, kas lasījuši skandalozo romānu, droši vien būs to apjautuši. Pārmetumus izraisīja Jēzus Kristus personības netradicionālais traktējums, kas, tiesa, nesaskan ar Bībeles nostādni.
Pirms diviem gadiem, sarunājoties ar Lietuvas žurnāla «Švyturis» galveno redaktoru Vitautu Žemaiti, uzzināju, ka Jurga Ivanauskaite paspējusi sevi izteikt gluži jaunā ampluā. Viņa atteikusies no kamerstila romānu rakstīšanas un nopietni pievērsusies Tibetas budisma pētījumiem. Kad Latvijā iznāca romāns «Ragana un lietus», jaunā rakstniece jau atradās Himalajos. Tur viņa bijusi vairākas reizes.
Rietumnieku meklējumi Tibetā
Lai gan Jurgas Ivanauskaites jaunajam darbam dots nosaukums «Ceļojums uz Šambalu», tas neiekļaujas tradicionālo aprakstu ietvaros, ievērojami paplašinot žanra robežas. Līdz šim latviešu valodā nav bijis izdots tik nopietns Tibetas un Indijas budisma pētījums. Nevar noliegt, ka autorei piemīt arī subjektīvs skatījums, taču viņas zināšanas šajā nozarē ir gluži vai akadēmiskas. Tāpēc nesagatavotam lasītājam «Ceļojumu uz Šambalu» uztvert būs pagrūti. Gaidīto sensāciju un Austrumu eksotikas vietā Jurga Ivanauskaite piedāvā budisma doktrīnu un filozofijas izsmeļošu analīzi. Izdevumam pievienota skaidrojumu sadaļa, lai lasītājs spētu daudzmaz orientēties svešāda- jā terminoloģijā. Grāmatas autore mēģina noskaidrot, ko Rietumu cilvēki meklē Austrumu reliģijās. Patiesībā ļoti daudzi tā arī nezi- na, ko viņi cenšas atrast klejojumos pa Himalaju klosteriem un svētvietām. Varbūt gluži vienkārši tā ir bēgšana no sevis, savas identitātes izmisīgi pašapliecinājuma mēģinājumi, atrodoties «ārpus laika un telpas»? Šambala ir tā mītiskā vieta, kuru līdz šim neviens vēl nav redzējis, bet uz kuru tiecas ceļotāju tūkstoši.
Par šo tēmu mūsu gadsimta sākumā daudzus traktātus uzrakstījis krievu mākslinieks Nikolajs Rērihs – dzīvās ētikas mācības skolotājs. Kritiski pārlūkojot viņa teorijas, var secināt, ka tie ir eklektiski savirknējumi (eklektika – dažādu stilu sajaukums) no hinduisma, Tibetas un Indijas budisma doktrīnām. Latviski izdoti vairāki Nikolaja Rēriha
un viņa sievas Helēnas darbi.
Pirms ķerties pie grāmatas «Ceļojums uz Šambalu» lasīšanas, ieteicams iepazīties ar Maskavas žurnālista Sidorova ceļojuma piezīmēm uz Himalajiem. Tās latviski nav izdotas, bet publicētas žurnāla «Inostrannaja ļiteratura» 1985. gada vairākos numuros. Tur pietiekami saprotamā veidā izklāstītas Jurgas Ivanauskaites grāmatā skartās tēmas.
Par Indijas nopietnāko pētnieku Latvijā uzskatāms profesors Viktors Ivbulis. Izdevniecība «Zvaigzne» 1986. gadā laidusi klajā viņa monogrāfiju «Indiešu literatūra». Grāmatā analizēti indiešu vissenākās literatūras sacerējumi un hinduisma reliģijas pamatprincipi.
Ļoti interesanti par Austrumu reliģijām un filozofiju raksta latvietis Roberts Mūks. Viņš izdevis daudzus saistošus darbus.
Grāmatu «Ceļojums uz Šambalu» noteikti vērts izlasīt visiem, kuri interesējas par Austrumiem. Taču, saskaroties ar tik vilinošo okulto tematiku,«jāieslēdz bremzes». Ne jau viss, kas šķiet tik piemērots un dabisks austrumniekiem, noderēs mums, Rietumu civilizācijā dzīvojošajiem.
