Bauskas bērnu bibliotēkas darbinieces Ritas Šurnas pirmā ārzemju ceļojuma mērķis pagājušajā vasarā bija Ungārija.
Bauskas bērnu bibliotēkas darbinieces Ritas Šurnas pirmā ārzemju ceļojuma mērķis pagājušajā vasarā bija Ungārija.
Uz dienvidu zemi viņa devās kopā ar dažādu kultūras iestāžu speciālistiem no Rīgas, Jelgavas, Turaidas un citām apdzīvotām vietām.
Gūst jaunu pieredzi
Rita gandrīz nemaz nav ceļojusi. Tālākā vieta ir bijusi Sanktpēterburga, kur pavadītas trīs dienas. Bibliotekāre nepieder cilvēkiem, kuriem tūrisma braucieni palīdz īstenot ilgi lolotus sapņus. Viņa uzskata: “Ja es justu vēlmi ceļot, tad, par spīti ierobežotajiem līdzekļiem, jau sen būtu to sākusi darīt. Mans “skatlogs” ir televīzijas ekrāns, arī grāmatas. Kāpēc būtu tūkstošiem kilometru jāskrien pa pasauli, lai pašapmierināti konstatētu: “Es arī tur esmu bijusi”? Šī filosofija man ir gluži sveša. Piedāvājumam braukt uz Ungāriju atsaucos tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ko nozīmē ilgstoša atrašanās autobusā, valstu robežu šķērsošana un nianses.”
Ceļojums bijis labi organizēts, tādēļ Latvijas tūristiem neparedzēti šķēršļi nav radušies. Vienīgais izņēmums bijusi piecu stundu ilga stāvēšana uz Lietuvas–Polijas robežas. Tur pirmo reizi Rita ieraudzījusi arī kravas furgonu kilometriem garo rindu. No tā laika ceļotāja jūtot īpašu pietāti pret kravas automašīnu šoferiem, jo apbrīnojot viņu pacietību.
Iegriežas zooloģiskajā dārzā
Budapeštā latviešus sagaidījusi daudziem pazīstamā gide Aija, kura jau krietnu laiku dzīvo Ungārijā. Par gides darbu Ritas atsauksmes ir cildinošas: “Viss, ko Aija stāstīja un rādīja, bija ļoti, ļoti interesanti. Visspilgtāk atmiņā ir palicis Ungārijas parlamenta apmeklējums. Visās aktivitātēs gan nepiedalījos, jo mani, piemēram, nemaz neinteresēja vīna pagrabi. Pārpratuma dēļ neizmantoju iespēju peldēties termālajos baseinos, toties kopā ar ceļabiedri – Rīgas zooloģiskā dārza darbinieci – nolēmām doties uz Budapeštas zoodārzu.”
Dzīvnieku pasaule ir Ritas lielākā aizraušanās, bet Džeralds Darels – iemīļotākais autors. Vērojot pieradināto zvēru dzīvi, bibliotekāre neviļus salīdzinājusi Rīgas un Ungārijas galvaspilsētas zoodārzus. Budapeštā teritorija ir daudz mazāka, no zoodārza nepaveras tik skaistas panorāmas kā Mežaparkā. Rita uzskata, ka Rīgas zoodārzu jau tagad var uzskatīt par vienu no skaistākajiem Eiropas austrumu reģionā.
Pirmo reizi, braucot cauri Slovākijai, Rita redzējusi kalnus un brīnījusies, ka tie ir līdzīgi ziliem mākoņiem. Viņai gribējies nogriezties no automaģistrāles un izjust dabas ritmus visai mežonīgās, no ārpasaules nošķirtās vietās.
Grib nokļūt neskartā vidē
Rita atklāj slēptās vēlmes: “Mani interesē pulsējoša dzīvība, nevis izskaistināti tūrisma objekti pilsētās. Cik labi būtu atrasties vietā, kur dzīvās radības joprojām mīt civilizācijas nesabojātā vidē! Lai gan nemēdzu sapņot un fantazēt, reizēm domāju, ka gribētu pāris dienu padzīvot katrā klimatiskā jos lā – sākot no ziemeļiem līdz tropiem. Ungārijā mēs piecas dienas nenokāpām no līdzenām ietvēm. Vienīgais atgādinājums par dabas klātbūtni bija neredzēti dienvidu koki.”
Lai gan Ritas uzskati par ceļošanu ir netradicionāli, viņa ir ļoti iecietīga pret atšķirīgu uztveri. Bibliotekāre teic, ka lielākā daļa grupas biedru bija devušies uz Ungāriju ar mērķi izklaidēties, vērot skaistas panorāmas un ļauties vasaras laiskumam. Ar braucienu visi bijuši apmierināti, arī Rita. Viņa domā tā: “Nezinu, vai kādreiz vēl braukšu uz ārzemēm, toties ceļošanas nelielā pieredze man noderēs. Esmu guvusi arī vērtīgu atziņu, ka tūrisma braucienos jācenšas doties kopā ar labiem un uzticamiem draugiem, lai varētu dalīties iespaidos, nekautrēties no neziņas un justies pavisam brīvi.
