Skaidrojumu par pensiju sistēmas 2. līmeņa ieviešanu sagatavojusi Inta Vanovska, Labklājības ministrijas Pensiju politikas un prognozes nodaļas vadītāja.
Skaidrojumu par pensiju sistēmas 2. līmeņa ieviešanu sagatavojusi Inta Vanovska, Labklājības ministrijas Pensiju politikas un prognozes nodaļas vadītāja.
No 2001. gada 1. jūlija Latvijā tiks ieviests pensiju sistēmas 2. līmenis. Piedalīšanās tajā būs obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem. Savukārt 30 līdz 49 gadus veci strādājošie varēs pievienoties brīvprātīgi.
Pensiju sistēmas 2. līmeņa ieviešana ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt lielākas vecuma pensijas tagadējiem un nākotnes pensionāriem. Tas vajadzīgs arī tādēļ, lai stiprinātu pensiju sistēmas stabilitāti demogrāfiskās situācijas radīto draudu apstākļos.
Demogrāfiskie draudi sistēmai
Pamazām dzimstība pieaug, tomēr sabiedrība Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, noveco. Arvien vairāk ir cilvēku, kuri sasnieguši pensijas vecumu, bet mazāk to, kas strādā un maksā sociālās iemaksas. Pēdējos gados ir palielinājies arī iedzīvotāju vidējais mūža ilgums. Šāda demogrāfiskā situācija jūtami ietekmē pensiju sistēmas 1. līmeni, jo tas balstās uz paaudžu solidaritātes principu. Pensijas tiek izmaksātas no sociālā budžeta, ko veido pašlaik strādājošo sociālās iemaksas. Pieaugot pensijas vecuma cilvēku skaitam un palielinoties viņu dzīves ilgumam, 2050. gadā diviem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem būtu jānodrošina pensija vienam pensionāram.
Otrā līmeņa norise
Pensiju sistēmas 2. līmenis paredz, ka daļa no strādājošā sociālajām iemaksām pensiju kontā ar līdzekļu pārvaldītāju starpniecību tiek ieguldīta finansu un kapitāla tirgū (vērtspapīros, akcijās utt.). Tādējādi tiek nodrošināta šī uzkrājuma ieguldījumu peļņa un vērtības pieaugums, kas pēc došanās pensijā laika gaitā tiks izmaksāts reizē ar uzkrāto pensijas kapitālu.
Iesaistīšanās pensiju sistēmas 2. līmenī nepalielinās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu. No pašlaik noteiktajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju kontā (20% no algas) daļa iemaksu tiks pārskaitīta 2. līmenim. Sākumā tiks novirzīti divi procenti, bet līdz 2010. gadam iemaksu apjoms pieaugs līdz desmit procentiem no darba algas.
Pazaudēt 2. līmenī uzkrātos līdzekļus nav iespējams, jo par šo naudu atbild Valsts Kase vai banka, uz kuru šī nauda ir pārskaitīta. Turklāt valsts garantē uzraudzību pār līdzekļu pārvaldītājiem un līdzekļu turētājbankām. Līdz 2003. gadam 2. līmeņa līdzekļus pārvaldīs Valsts Kase, kas drīkstēs naudu ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos. Pēc 2003. gada 1. janvāra pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieki paši varēs izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju un dažādus to piedāvātos ieguldījumu plānus.
Kādus labumus tas sola?
Otrā pensijas līmeņa ieviešana dos iespēju tās dalībniekiem atkarībā no peļņas procentiem iegūt arī attiecīgi lielāku pensiju. Pirmais līmenis nodrošina pensiju apmēram 40 – 50 procentu apmērā no iepriekšējās algas. Turklāt 2. pensijas līmenis veicinās valsts ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī darba algu un pensiju pieaugumu. No 2002. gada vidējās darba algas pieaugums tiks ņemts vērā, indeksējot 1. līmeņa pensijas, tādējādi pieaugs arī tagadējo pensionāru pensiju apjoms.
Kāpēc tieši tagad?
Pašlaik ir visizdevīgākā demogrāfiskā situācija, lai ieviestu pensiju sistēmas 2. līmeni, jo pensijā dodas skaitliski nelielā Otrā pasaules kara laikā dzimusī paaudze. Savukārt darba tirgū ienāk astoņdesmitajos gados dzimusī paaudze, tad dzimstība bija divreiz lielāka nekā pašlaik. Tādēļ ta- gad samazinās pensijas vecuma iedzīvotāju skaits attiecībā pret darbaspējas vecuma cilvēkiem.
Samazinoties pensionāru skaitam, sarūk arī naudas apjoms, kas nepieciešams izmaksām esošajiem pensionāriem. Tātad, novirzot nelielu daļu sociālo iemaksu 2. līmenim, netiek apdraudēta 1. līmeņa pensiju izmaksa pašreizējiem pensionāriem. Pēc 2012. gada ieviest pensiju 2. līmeni būs daudz sarežģītāk, jo demogrāfiskā situācija noteiks, ka kopējās izmaksas 1. līmeņa pensijām atkal pieaugs.
