Redakcija saņēmusi vēstuli, kuras izmisuma pilnās rindas vēsta: «Cienītā «Bauskas Dzīves» redakcija! Lūdzu jūsu palīdzību, jo ne es, ne citi firmas «Avesta» strādnieki nevaram izprast, kur paliek mūsu nopelnītā naudiņa».
Redakcija saņēmusi vēstuli, kuras izmisuma pilnās rindas vēsta:
«Cienītā «Bauskas Dzīves» redakcija! Lūdzu jūsu palīdzību, jo ne es, ne citi firmas «Avesta» strādnieki nevaram izprast, kur paliek mūsu nopelnītā naudiņa. Algu nesaņemam jau no jūlija. Iepriekš arī nebija regulāras algas dienas, bet šad un tad firmas bankas rēķinā naudiņa tomēr ienāca. Tagad acīmredzot nauda «iet kaut kur garām». Strādniekiem ir ģimenes un bērni laižami skolā. Par dzīvokli jāmaksā un sev vismaz zābaki jānopērk, lai ziemā nesalst kājas. Varbūt redakcija var palīdzēt noskaidrot, kad strādnieki saņems nopelnīto algu un ko par to domā firmas vadība?»
Nemazinās sociālā spriedze
Skaidrojumu «Bauskas Dzīves» lasītājiem sniedz SIA «Avesta» direktors JĀNIS KĻAVIŅŠ.
– Nav tā, ka «algu nesaņemam jau no jūlija». Līdz atbildes sagatavošanai jūlija algas izmaksātas 99 procentu, augusta – 50 procentu, septembra – 32 procentu apjomā.
Nav arī tā, ka «iepriekš firmas rēķinā naudiņa tomēr ienāca», bet tagad tā «iet kaut kur garām». Nauda garām neiet, gluži vienkārši par SIA «Avesta» veiktajiem līguma darbiem pasūtītāji maksā ar lielu nokavēšanos. Tas sakāms arī par valsts budžeta pasūtījumiem, kur nesamaksātās summas ir vislielākās. Par vasaras darbu Bauskā, Zaļā ielā, Kalna ielā, uz Mēmeles tilta, iekavētā summa ir 179713,34 eiro. Pasūtītājs – Latvijas Autoceļu direkcija – plāno samaksāt labākajā gadījumā līdz šī gada beigām, ja ne – 2001. gada pirmajos mēnešos. Līdzīga situācija ir ar asfaltbetona segumu atjaunošanas darbiem uz autoceļiem. Atliktā maksājuma summa ir 102000 latu.
Šādā situācijā veikt regulārus maksājumus, tostarp darba al- gu izmaksas, nav iespējams. Algas tiek maksātas iespēju robežās, atkarībā no uzņēmuma kontā ieskaitītajām summām.
Šādas neregulāras algu izmaksas ir radījušas sociālo spriedzi mūsu uzņēmumā – cilvēki meklē citas darbavietas, kur šādu problēmu nav. Ar rūgtumu jāatzīst, ka ne viens vien vairākus gadus nostrādājis, labi apmācīts speciālists aizgājis no mums meklēt labāku darbu.
Apsīcis finansējums
– Ceļu remontdarbi mūsu valstī tiek finansēti no Valsts Autoceļu fonda (VACF), kredītu projektiem un Eiropas Savienības PHARE programmas.
Savulaik gudru, pieredzes bagātu Satiksmes ministrijas darbinieku izstrādātā ceļu finansēšanas ideja – Valsts Autoceļu fonds – ir ļoti kritiskā situācijā. VACF ieņēmumi nepildās, kā plānots, it sevišķi fonda sadaļā, ko veido par degvielu maksājamais akcīzes nodoklis. Laikā no 1993. līdz 1998. gadam finansējums Latvijas ceļu sakārtošanai nepārtraukti auga, kaut arī kopumā tas nav bijis pietiekams nekad. Diemžēl pēdējos gados šī situācija ir krasi mainījusies regresējošā virzienā. Līdzekļu samazinājums visvairāk un vistiešāk ietekmē ceļu un tiltu plānoto remontu, tātad arī to uzņēmumu ekonomisko darbību, kas specializējušies šādu darbu veikšanā. Ceļu būves firmas, tostarp SIA «Avesta», perspektīvo uzņēmējdarbību ir plānojušas, ņemot vērā iepriekšējos gados sasniegto. Sastopoties ar valsts nekonsekvento rīcību, tās ir nonākušas neapskaužamā situācijā. Samazinās darbu apjoms, sarūk strādājošo skaits, veidojas negatīva sociālā gaisotne.
Gada sākumā, saskaitot visu noslēgto līgumu apjomu, bijām priecīgi un cerību spārnoti. Jau 1. martā kopā iznāca viens miljons latu. Taču prieki bija īsi. Atklājās, ka VACF nepietiek līdzekļu, lai varētu samaksāt jau parakstīto līgumu darbu apjomus. Daudziem ceļu uzņēmumiem, arī SIA «Avesta», pasūtītājs piedāvāja līgumu darbus veikt, izmantojot uzņēmēja finansu un materiālu resursus, bet samaksu par sezonā padarīto piedāvāja tikai 2001. gada 1. februārī.
Noteikumi bija visai neparasti. Mēs piekritām. Protams, pastāvēja iespēja nedarīt neko, taču mēs nolēmām strādāt iespēju robežās. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc autoceļš Ķekava–Skaistkalne noasfaltēts tikai līdz pusei. 2000. gadā kreditēt šo objektu pilnā apjomā nevarējām. Tiesa, abpusēji parakstītie līguma grozījumi paredz, ka līguma darbus, arī autoceļa Ķekava–Skaistkalne remontu, varēsim turpināt nākamajā gadā, ja vien atkal kaut kas nemainīsies…
Kaut gan «Avestai» ir daudz problēmu, uzņēmumā tomēr saglabājies kodols – apmēram simt strādājošo. Viņiem jāsaka paldies par darbu, izturību, par izpratni, ka mums jācīnās ar sekām. To cēloņi rodas citur, no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ.
