Pēdējā laikā esmu saskāries ar problēmām, izmantojot mobilos sakarus, tādēļ nolēmu dalīties pieredzē ar pārējiem laikraksta lasītājiem.Varbūt tā palīdzēs citiem saprast, kāda operatora pakalpojumus labāk izvēlēties.Sākoties krīzei valstī, nolēmu arī savu jostu savilkt ciešāk un sāku lietot «Zelta zivtiņas» priekšapmaksas karti. Izrādās, lētākais ne vienmēr ir labākais. Manā dzīvesvietā, 14 kilometru no Bauskas un apmēram septiņus kilometrus no Latvijas robežas, ik pārdienas grūtības rada mobilie sakari – sarunas pārtrūkst, brīžiem bez saprotama iemesla nav zonas. Arī skaņas kvalitāte ik pa laikam ir briesmīga, jo gadās, ka sarunu biedru dzirdu neskaidri un daudzas lietas jālūdz atkārtot. Tādēļ sarunu laiks paildzinās, un izmaksas palielinās.Pēdējais nepatīkamais starpgadījums bija pēc pirmā sniega. Atkal no savām mājām nevarēju piezvanīt, arī mani diemžēl neviens nevarēja sazvanīt. Vajadzēja sazināties ar kaimiņu, lai atbrauc palīdzēt izšķūrēt sniegu, bet mobilā telefona ekrāns rādīja, ka nav zonas. Pēc šī atgadījuma sāku pārdomāt, vai ir vērts izmantot lētāko piedāvājumu. Varētu ieteikt, lai izvēlas operatoru, kas strādā, bet man liekas, ka «Tele 2» ir jānodrošina normāli sakari, ja teikts, ka tīkls pārklāj 98% Latvijas. Šo iemeslu dēļ aicinu mobilos operatorus parūpēties ne tikai par kārdinošām cenām, bet arī par labu sakaru kvalitāti.
